Diena jau rakstīja, ka Latvijai, tādējādi arī visai Šengenas zonai, nevēlamo personu jeb tā dēvēto melno sarakstu drīzumā varētu papildināt virkne Krievijas pilsoņu vārdu, kuri atbalstīja neatkarīgās Ukrainas teritorijas daļas aneksiju un kuriem ir ietekme uz sabiedrisko domu - māksliniekiem, žurnālistiem, dažādiem aktīvistiem un citām publiskām personām. Tika minēts arī, ka persona non grata statusā varētu atkal nonākt savulaik no melnā saraksta izkļuvušais Krievijas dziedātājs Josifs Kobzons.
Ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (RP) rīkojumu melno sarakstu šogad papildinājuši jau 18 vārdi, bet ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) lēmumu - 17, no kuriem daļa saistīti ar terorisma riskiem.
Lēmumam par personas iekļaušanu melnajos sarakstos jābūt balstītam uz drošības iestādes sniegto vērtējumu, nevis pamatotam ar politiskiem motīviem. R. Kozlovskis uzskata, ka pašreizējā procedūra ir skaidra un pietiekama. «Personu iekļaujot sarakstā, jābūt pamatotam izvērtējumam, kāpēc viņa rada draudus ne tikai Latvijai kopumā, bet arī ES. Iekšlietu ministra lēmums par iekļaušanu melnajā sarakstā ir administratīvs akts, un to var pārsūdzēt Augstākajā tiesā vai ģenerālprokuroram. Savukārt Šengenas sarakstā iekļauta persona var lēmumu apstrīdēt pie ES prezidējošās valsts. Laikā, kamēr esmu iekšlietu ministrs, sešas personas pārsūdzējušas manus lēmumus, taču visi palikuši spēkā,» uzsvēra R. Kozlovskis.