Atšķirībā no iepriekšējās vizītes asumiem vien deviņus mēnešus iepriekš Pakistānas galvaspilsētā Islāmābādā ASV valsts sekretāri šoreiz uzņēma ļoti laipni, kas ir tāds kā diplomātisko ieguvumu puspunkts. Kaut ekstrēmi antiamerikāniskajā un pretrietumnieciskajā valstī jebkādas simpātijas Rietumu virzienā traktējama kā laba zīme, šoreiz diemžēl aizdomīgi jāvaicā: kādēļ viņi ir tik laipni? Un atbilde visdrīzāk gan ir: nauda. Klintone Pakistānā ieradās ar kārtējo palīdzības aploksnīti 500 miljonu dolāru biezumā, kas gan, godīgi sakot, būs tikai plāksterītis visaptverošās korupcijas un mūsu pusē neredzēti vērienīgi nozagtās valsts gangrēnas pārņemtajam sociālo un politisko problēmu tīklam.
Ar šo atklājas arī paredzamā nākotnē neizstrebjamā Pakistānas putra, kas šķiet vēl pamatīgāka par kaimiņos Afganistānā esošo, lai gan pēc sastāvdaļām līdzīga. Ir bezcerīgi investēt jebkādas summas Pakistānas slimnīcās, enerģētikā vai vitāli nozīmīgajā ūdensapgādē, ja valstī principiāli un visos sabiedrības līmeņos, sākot ar eliti, netiek maksāti nodokļi. Naudas injekcijas sistēmiski greizā vidē patiesībā ir pat kaitīgas, kā to pierāda kaut vai pakistāniešu neapmierinātība, ka pērn ASV Kongresa asignētie 7,5 miljardi (!) dolāru nav devuši jūtamus rezultātus.
Atšķirībā no Afganistānas, kur sabiedrotie vietējos pierunājuši radīt kaut jel kādu kārtību un struktūru, kurā vismaz teorētiski iespējams rietumu standartiem puslīdz atbilstīgs taisnīgums, tiesiskums un demokrātiskas brīvības, Pakistānā neko tādu realizēt nav paredzēts. Mūsu lielākā cerība un mērķis ir, lai Pakistāna vienkārši nejauktu gaisu Afganistānā, kā arī neatbalstītu Al Qaeda un viņu draugus, bet ideālā gadījumā - sadarbotos to noķeršanā vai likvidēšanā. Apetīti pret šo putru galīgi atsit Pakistānas patiesā interese Afganistānā - izmantot to savā naida spēlē pret Indiju. No tā arī Islāmābādas draudzīgums pret Osamu bin Ladenu, Dželāletdīnu Hakani un citiem rīkļurāvēju grupējumiem.
Klintones un mūsu ieguvums noteikti ir Islāmābādā noslēgtais Afganistānas un Pakistānas tirdzniecības līgums, kas buksējis gandrīz pusgadsimtu. Tas veicinās abu valstu normālas attiecības, kā arī Afganistānas stagnējošo ekonomiku, līdztekus veicinot sociālo normalizēšanos. Tieši tik likumsakarīgi un nosacīti vienkārši tas ir: godīga pārvalde - brīva tirdzniecība - drošs reģions. «Islāma» kaujinieki? Ja jūs ar to domājat korumpētus kampējus, arogantus sieviešu nīdējus un patoloģiski agresīvus širminiekus, tad tur ir darbs prokuroram.