Pašnodarbinātās valsts amatpersonas
Atšķirībā no, piemēram, maksātnespējas administratoriem vai tiesnešiem, par kuru negodprātīgo rīcību daudz vēstīts medijos un par ko runājuši arī vairāki tieslietu ministri, par zvērinātu notāru nelikumīgām rīcībām dzirdēts samērā maz. Viens no skaļākajiem gadījumiem saistīts ar zvērinātu notāri Lailu Porieti, kuru tur aizdomās par krāpniecību darījumos ar nekustamo īpašumu. Jāpiebilst, ka L. Poriete pašlaik no notāru pienākumu pildīšanas ir atstādināta un notiek tiesvedība. Vēl divas notāres, tajā skaitā Dace Čaklā, bija apsūdzētas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un vairs neieņem notāra amatu.
Zvērinātu notāru padomes (ZNP) priekšsēdētāja Sandra Stīpniece uzsver: «Tie, lai arī nepatīkami, bet ir tikai atsevišķi izņēmuma gadījumi, tā nekādā gadījumā nav sistēma.» To, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas nav notariātam raksturīga problēma, Dienai apliecina arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).
«Latvijā šobrīd strādā 112 zvērinātu notāru, no kuriem tikai viens - Laila Poriete - ir atstādināta no pienākumu pildīšanas. Vēl divas notāres, no kurām viena ir Dace Čaklā, no pienākumu pildīšanas ir atceltas. 56 notāri strādā Rīgā, pārējie - reģionos,» stāsta S. Stīpniece un izklāsta, ka zvērināti notāri ir vienlaikus gan pašnodarbinātas personas, gan valsts amatpersonas, kas nozīmē, ka notāri katru gadu VID iesniedz savu valsts amatpersonas deklarāciju. Vēl viena īpatnība - zvērinātu notāru no amata var atstādināt tikai tieslietu ministrs. Tiesa, to rosināt iespējamu pārkāpumu gadījumā var ZNP. Tieši tā notika arī notāres Daces Čaklās gadījumā. Pēdējā laikā šādu precedentu gan nav bijis.
Maksu nosaka valdība
S. Stīpniece arī uzsver, ka maksu par saviem pakalpojumiem zvērināti notāri nenosaka voluntāri, bet to apstiprina Ministru kabinets. Tas nozīmē, ka maksa par kādu pakalpojumu būs pilnīgi vienāda visiem zvērinātiem notāriem. Ar taksēm ikviens interesents var iepazīties ZNP mājaslapā. Visi zvērināti notāri ir arī pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Notāri, saņemot atlīdzību par saviem pakalpojumiem, klientiem izsniedz norēķina dokumentu, piemēram, kases čeku.
Visbiežāk notāra pakalpojumus izmanto mantojuma lietās, kā arī sastādot nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatai saistībā ar darījumiem ar nekustamo īpašumu. Laulību šķiršanas gadījumos pie notāra vēršas tie pāri, kuriem nav tādu strīdu par laulības izbeigšanu, kas būtu jārisina tiesā. S. Stīpniece stāsta, ka izmaiņas notikušas mantojuma lietās, proti, vairs nav prasības, ka, sastādot testamentu, klāt jābūt diviem lieciniekiem. Tas nozīmē, ka testamentu var sastādīt un apstiprināt tikai testators ar notāru. Jaunā kārtība ir lētāka par iepriekšējo.
ZNP priekšsēdētāja arī apliecina, ka notāri, ja valsts tā noteiks, ir gatavi arī uzņemties laulību reģistrēšanas funkciju. Vēl vairāk - šāda iniciatīva nākusi no pašiem notāriem, jo šādu vēlmi izteikuši iedzīvotāji.
Par dārgu
Paši notāri uzskata, ka pašlaik nesakārtota ir situācija saistībā ar darījumiem ar nekustamo īpašumu. Tādās valstīs kā Lietuva, Igaunija, Spānija, Polija, Vācija, Ukraina, Beļģija, Francija, Krievija, Grieķija, Itālija, Rumānija un citur nekustamā īpašuma darījumiem ir obligāta notariālā forma. «Latvijā tikai 10% no visiem līgumiem, kas tiek slēgti darījumos ar nekustamo īpašumu, ir notariālie akti, pārējie ir privāti līgumi. Galvenā atšķirība ir tā, ka privātu līgumu gadījumā notārs tikai apliecina līgumu parakstījušo pušu parakstu īstumu, savukārt notariāla akta gadījumā notāra pienākums ir to izskaidrot abām pusēm, informējot par līguma sekām,» skaidro S. Stīpniece. Tas nozīmē, ka notārs kā neieinteresēta un neitrāla persona izskaidro visas ar līgumu saistītās juridiskās nianses un konsekvences. Tikai pēc šādas izskaidrošanas tiek parakstīts konkrētais līgums.
Jāpiebilst, ka notariālo aktu nevar apstrīdēt tiesā. To var atcelt tikai tad, ja tā vienojas abas darījumā iesaistītās puses. S. Stīpniece uzsver, ka notariālais akts ir līguma parakstītāju pušu brīvas gribas izpaudums. Taujāta, vai materiālas ieinteresētības dēļ notārs nevar ar kādas puses brīvo gribu manipulēt par labu otrai līgumslēdzējai pusei, S. Stīpniece atbild noliedzoši: «Es pat tādu jautājumu apspriest nevēlos. Korupcijas notāru vidū nav.» Viņa arī norāda, ka notariāla akta gadījumā klienti daudz retāk mēģina noslēpt patieso darījuma summu un valstij godīgi tiek samaksāti visi nodokļi.
Jāpiebilst gan, ka starp parakstu īstuma apliecināšanu pie notāra un notariāla akta sastādīšanu var būt ievērojama cenas starpība. Samaksa par notariālo aktu, kuru sastāda notārs, ir noteikts procents no darījuma summas.
Nekustamo īpašumu māklere Ieva stāsta, ka viņas klienti visi bez izņēmuma izvēlas paraksta īstuma apliecināšanu, nevis notariālo aktu tieši pēdējā dārdzības dēļ.
Nekustamo īpašumu firmas Latio valdes loceklis Aldis Riekstiņš uzskata, ka plašāks notariālo aktu izmantojums būtu vēlams un tas sakārtotu darījumu ar nekustamajiem īpašumiem jomu. Piemēram, notariālo aktu notārs nosūta zemesgrāmatai, savukārt privāto līgumu gadījumā to dara paši klienti, un nereti iestāde dokumentus atmet atpakaļ, jo kaut kas nav pareizi noformēts. Taču arī A. Riekstiņš atzīst, ka viņa klienti pārsvarā neizvēlas notariālo aktu tieši tā dārdzības dēļ. «Priekšnoteikums tam, lai notariālie akti dominētu darījumos ar nekustamo īpašumu, ir to samaksas kārtības maiņa, jo pašlaik maksa par tiem ir nesamērīgi augsta. Mums būtu jāpārņem Igaunijas pieredze, kur notariālie akti ir daudz izplatītāki, jo tas ir vienkārši, ērti un lēti,» bilst Latio pārstāvis.
S. Stīpniece vērš uzmanību, ka Igaunijā un Latvijā notāru amata atlīdzības takses ir līdzīgas, tomēr Latvijā atšķirībā no Igaunijas personām papildus vēl ir jāmaksā par ziņu saņemšanu no valsts reģistriem, nepieciešams nostiprinājuma lūgums zemesgrāmatai, maksājama valsts nodeva par notāra pakalpojumiem, kancelejas nodeva un valsts nodeva 2% no nekustamā īpašuma vērtības zemesgrāmatā, kas Igaunijā ir tikai pārdesmit eiro.