Tiesa, informācija, ko viņi iegūst, ir diezgan skopa un to, kas patiesībā ir runāts šajā sēdē, ne visiem izdodas uzzināt, arī tad dažkārt tikai pēc pāris dienām. Tas attiecas ne tikai uz žurnālistiem - tātad sabiedrību -, bet arī uz tiem koalīcijas partiju deputātiem, kuri sēdē nepiedalās.
Partiju līderi gan apgalvo, ka kolēģi tiek informēti frakciju sēdēs un arī partiju valdes sēdēs, kas sanāk drīz pēc koalīcijas apspriedēm. Taču informēšana par faktiski pieņemtu lēmumu nozīmē, ka deputāti un daļēji arī ministri nav piedalījušies tā sagatavošanā, bet ir tikai izpildītāji vai balsotāji. Arī tam politiķi oponē, norādot, ka uz koalīciju nākot ar partijā sagatavotu viedokli. Interese par koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdēs notiekošo varbūt arī nebūtu atjaunojusies (tas notiek ik pa laikam, kopš 90. gadiem), ja vien sabiedrības neizpratni neradītu valsts budžeta grozījumu izskatīšana valdības slēgtajā sēdē, kas mazināja vēlētāju iespējas uzzināt, kā notiek nodokļu maksātāju naudas dalīšana, kas nevarētu būt valsts noslēpumu saturošs jautājums.
Saskaņo plašā lokā
Arī koalīcijas pārstāvju sanāksmes ir slēgtas. Tajās piedalās pa četriem pārstāvjiem no katras frakcijas - Vienotības, Visu Latvijai!-TB/LNNK, Reformu partijas - un vēl trīs valdību atbalstošās neatkarīgo deputātu grupas politiķi. Parasti sēdē piedalās partiju un frakciju līderi, kāds no ministriem un kāds no deputātiem. Vienotībai ir lielāka pārstāvniecība, jo premjers Valdis Dombrovskis un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ir ārpus šīs kvotas. Nerakstītā vienošanās par koalīcijas skaitliskā sastāva ierobežojumu radās, kad sanāksmes dalībnieku loks kļuva pārāk plašs un apgrūtināja lēmumu pieņemšanu. Mediji par to uzzināja nejauši, kad Reformu partijas līderis Valdis Zatlers sēdes laikā iznāca laukā, lai tajā varētu piedalīties Sandra Sondore-Kukule, kurai bija jāziņo par ostu jautājumu. V. Dombrovska otrajā valdībā ar Zaļo un Zemnieku savienību pie koalīcijas galda sēdēja arī Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Blumbergs un Liepājas mērs Uldis Sesks kā ZZS sadarbības partneri. Šajā valdībā tādas tiesības varētu būt Vienotības partnerim Tukuma mēram Jurim Šulcam, bet viņš tās neizmanto. Partijas Latvijai un Ventspilij līderis Aivars Lembergs pats pie V. Dombrovska labās rokas nesēdēja, kā tas bija senākos laikos Aigara Kalvīša (TP) valdībā, taču viņa klātbūtni koalīcija nereti dabūja izjust, gaidot, kamēr partneri no ZZS ar A. Lembergu pakonsultēsies telefoniski.
Tāpat koalīcijas sēdēs var piedalīties augstāko amatpersonu un ministru padomnieki, kā arī amatpersonu un partiju preses sekretāri. Divi no viņiem - premjera pārstāvis Mārtiņš Panke un arī Daiga Holma no Reformu partijas - šajās reizēs ir liels atspaids aiz durvīm stāvošajiem. Kad sēde tuvojas beigām, M. Panke iznāk pie mediju pārstāvjiem un neformāli izstāsta, par kādiem jautājumiem tajā notiek diskusijas, lai gaidošie vismaz zinātu, par ko uzdot jautājumus. Citādi nāktos aprobežoties ar lietišķu skaidrojumu, ka apspriesti ir valdības un Saeimas sēdes jautājumi, panākot par tiem vienošanos. Tas, par ko nav panākta vienošanās, parasti tiek atklāts tikai pēc papildu tincināšanas.
Premjers gan nekad necenšas aizlavīties no šī pienākuma atbildēt uz jautājumiem. Pie šādas kārtības ir pieradināti arī pārējie. Iespējas izvairīties no medijiem ir gan tad, kad koalīcijas sēdes notiek valdībā, gan tad, kad tās Saeimas sesiju laikā tiek rīkotas parlamenta Viesu zālē, kurā var ienākt un iziet arī pa otrām durvīm. Visu Latvijai!-TB/LNNK iespēju izteikties izmanto ļoti labprāt, jo tā ir reize, kad apvienība var palepoties ar savām kārtējām koalīcijā iesniegtajām iniciatīvām, kuras partneri parasti aizmirst pieminēt. No pārējo izturēšanās dažkārt rodas iespaids, ka viņi daudz labāk justos, ja šis politiskais spēks nebūtu tik aktīvs. Ja pārējo atbalsta kādas partijas iecerei nav, tad tiek veidota darba grupa, kurā iekļauj attiecīgās jomas ekspertus.
Nezaudēt modrību
«Mums ir savs skatījums, bet ir lietas, ko izdevies mainīt, un ir bijis arī tā, ka esam palikuši nepiepildījuši savas vēlmes,» atzīst aktīvākais Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks. Viņš gan piebilst, ka ir jābūt modriem, lai valdošais spēks kādu jautājumu bez diskusijām nepamanītu nevirzītu tālāk. Tāpat uzmanīgi jāseko līdzi, lai pieņemtie lēmumi tiek ievēroti, jo Vienotība cerot, ka pārējie to aizmirsīs, kā tas bijis ar iniciatīvu par māmiņu algām, kuras vietā piedāvāts kaut kas cits, piebilst I. Parādnieks. Labvēlīgāk par koalīcijas pārstāvju tikšanās reizēm izsakās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kura pārstāvētās Reformu partijas (RP) idejas arī ne vienmēr guvušas partneru atbalstu. Taču šai viedokļu saskaņošanas formai tomēr esot savas pozitīvās puses - te var uzaicināt ministriju pārstāvjus, lai izskaidro partijai neskaidrus jautājumus, kādi RP radās, piemēram, par kino forumu Arsenāls. Visbiežāk uz koalīcijas sēdēm, šķiet, dodas Finanšu ministrijas ierēdņi. «Nekādas mistikas te nav. Ja diskusijas notiktu žurnālistu klātbūtnē, tā pārvērstos par kārtējo šovu. Tagad sarunas vedas saprātīgāk un raitāk,» piebilda E. Rinkēvičs. Arī V. Dombrovskis neredz alternatīvu ierastajam koalīcijas darba koordinācijas formātam, «jo valdībai ir jābūt pārliecinātai, ka tās virzītie jautājumi gūs koalīcijas deputātu atbalstu Saeimā».
Koalīcijas sadarbības padomes sēdes nav vienīgās, kurās tiek saskaņoti valdībā un Saeimā izskatāmie jautājumi, nelielas sapulces notiek arī otrdienās pirms valdības sēdēm un vēl trešdienās pēc frakciju sēdēm pirms Saeimas sēdes, kas ir ceturtdienās. Šīm tikšanās reizēm mediji jau labu laiku nepievērš uzmanību, jo, ļoti iespējams, neko vairāk par tradicionālo atbildi, ka nekas sevišķi netika apspriests, arī nesaņemtu. Ir iespaids, ka par politiski jūtīgiem jautājumiem, piemēram, partiju pārstāvju deleģēšana ostu valdēs, jautājumu sagatavošana notiek vēl šaurākā lokā un koalīcijas sēdes dalībnieki labākajā gadījumā tiek informēti par rezultātu. Taču politiskā tirgošanās gan šajās sēdēs ir pieredzēta, tikai par to oficiālā informācija izpaliek.