Latvijas tiesu sistēmas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku arodbiedrības vadītājs Ēriks Pūle Dienai atklāj, ka pikets ir tikai daļa no jau ieilguša procesa, ar kura palīdzību darbinieki vēlas pievērst valdības uzmanību un atgādināt, ka sistēmā bez tiesnešiem strādā arī tiesnešu palīgi, tiesas sēžu sekretāri, kancelejas darbinieki, tulki, konsultanti, administratori un konsultatīvi analītiskais personāls. «Katrs tiesu sistēmas darbinieks dod savu artavu tiesiskas valsts stiprināšanai. Tiesu darbinieki netiek pienācīgi novērtēti, lai gan viņi ir izglītoti, augsti kvalificēti juristi, kuri ļoti daudz strādā,» ir pārliecināts Ē. Pūle. Piketa raksturs bija miermīlīgs un vairāk tendēts uz sabiedrības un valdības uzmanības pievēršanu situācijas nopietnībai.
Jāatzīmē, ka, lai gan līdz šim jautājums stagnējis, nu redzama virzība - Tieslietu ministrija (TM) kā vienu no savām jaunajām politikas iniciatīvām 2017. gadam izvirzījusi konkurētspējīgu atalgojuma nodrošināšanu tiesu darbiniekiem. Arodbiedrība gan ir pārliecināta, ka tas ir viņu nopelns: «Šā gada sākumā mēs sākām sociālo dialogu ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un koalīcijas partneriem. Šī dialoga rezultātā mums izdevās panākt kompromisu, ka ir tapusi šī jaunā politikas iniciatīva, pirms tam viņas nebija.»
Minētās ieceres realizēšanai nepieciešamais finansējums 2017. gadā ir 4 157 036 eiro, 2018. gadā - 5 637 887 eiro, bet 2019. gadā - 10 097 521 eiro. Ja tas izdosies, tad, piemēram, tiesneša palīgs bruto algā saņems 1286 eiro jeb par 50% vairāk nekā līdz šim. Savukārt patlaban tiesu tulki pēc nodokļu samaksas saņem 390 eiro, lai gan privātajā sfērā viņiem ir iespēja nopelnīt pat divas reizes vairāk. Algas palielinājums attieksies uz visiem sistēmas darbiniekiem, izņemot tiesnešus, jo tie nav pakļauti tiesu administrācijai.
TM pagaidām atturas no komentāriem, vienīgi norāda, ka algu jautājums viņiem ir prioritārs un tiks darīts viss, lai to realizētu pēc iespējas lielākā apjomā. Ministrs Dzintars Rasnačs (NA) piekrīt, ka tiesu darbinieku atalgojums ir nesamērīgi zems un neatbilst darba specifikai, apjomam. Tā kā alga nav konkurētspējīga, darbinieku mainība nozarē pārsniedz 35% gadā, tādējādi mazinot tiesu darba kvalitāti un efektivitāti. Dz. Rasnačs atklāja, ka daļu līdzekļu meklēs no TM iekšējiem resursiem, bet otru daļu - no budžeta ienākumiem.
Lai gan visām iesaistītajām pusēm ir lielas cerības, ka samilzusī problēma tiks atrisināta, no Finanšu ministrijas puses pagaidām ir tikai konceptuāls atbalsts, ka jautājums jārisina, taču, vai un cik lielā mērā to būs iespējams realizēt, noskaidros nākamā gada budžeta sadales procesā.
Ē. Pūle citstarp atgādināja, ka sāpīgs ir ne tikai algu jautājums - piemēram, tiesu darbinieki bieži spiesti strādāt šaurībā, taču tas šobrīd nav uzmanības centrā. Arodbiedrība esot nogurusi no solījumiem un vilcināšanās, tāpēc šoreiz noskaņota kareivīgi: «Ja mūs nesadzirdēs, esam gatavi rīkot streiku.»
Jautājumu par tiesu darbinieku algu palielināšanu valdība turpinās skatīt nākamnedēļ. Lai gan pagaidām iznākums nav skaidrs, arodbiedrība pēc sarunām ar visām iesaistītajām pusēm uz problēmas risinājumu raugās ar cerībām.