Viņa norāda, ka zobu pastas iegādāšanās nebūt nav vienkāršs jautājums - lai to izvēlētos pareizi, nepieciešams konsultēties ar zobārstniecības speciālistu. Zobu pastas izvēle esot atkarīga no konkrētā cilvēka vajadzībām, problēmām mutes dobumā, vecuma un paradumiem. Ārste skaidro, ka no visa lielā zobu pastu klāsta cīņā ar kariesu un profilaksē savu efektivitāti pierādījušas fluorīdu saturošas zobu pastas. Viņa piebilst, ka vēl efektīvākas tās būs, ja sastāvā ir minēts ksilitols. Šādu zobu pastu lietošana, regulāri un labi tīrot zobus, varot palīdzēt arī smaganu slimību profilaksē.
Jāmeklē cēlonis
O. Veldre norāda uz būtisku atšķirību starp profilaktiskajām un ārstnieciskajām zobu pastām. Viņa pārstāsta kādu noklausītu sarunu, kad pie zobu pastu plaukta aptiekā sarunājušās divas meitenes. Viena norādījusi otrai, ka tai esot vajadzīga zobu pasta pret smaganu asiņošanu. «Protams, tādu zobu pastu noteikti var atrast, un tur pat būs rakstīts - pret smaganu asiņošanu. Tā noteikti saturēs gan antimikrobu vielas, gan zāļu ekstraktus, ir dažādi varianti. Bet galvenais un pirmais, kas ir jāizdara, - jākonsultējas ar zobārstu vai zobu higiēnistu, jāatrod smaganu asiņošanas iemesls,» uzsver ārste.
Smaganu asiņošana visbiežāk esot saistīta ar smaganu iekaisumu. Speciāliste norāda uz vairākām lietām, ko iespējams darīt, lai cīnītos ar problēmu. «No sākuma jānoņem aplikums no zobiem, zobakmens, jāuzlabo zobu higiēna, varbūt jāiemācās beidzot pareizi tīrīt zobus,» viņa uzskaita. Tieši pareizai zobu tīrīšanai esot ļoti liela nozīme. «Nevar cerēt, ka tikai ar zobu pastas palīdzību var izārstēt kādu problēmu,» viņa secina.
Vaicāta par dažādu mutes skalojamo līdzekļu lietošanu, higiēniste norāda, ka galvenokārt tos lieto papildus zobu pastai un zobu diegam situācijās, kad zobus grūti iztīrīt, piemēram, darbavietā vai izbraucienos.
Nepareizs uzturs
Zobu higiēniste līdzīgi skaidro arī par zobu jutīgumu. «Protams, var nopirkt zobu pastu jutīgiem zobiem, un simptomi samazināsies. Bet ir svarīgi atrast iemeslu, kāpēc zobi ir jutīgi, jo varbūt pacientam jāmaina ēšanas paradumi,» viņa saka. Zobu jutīgumu ļoti bieži izraisot pārmērīga skābas pārtikas vai gāzētu dzērienu lietošana. Pārmērīgi lietotas, arī ledenes, limonāde, kafija un vīns varot izraisīt zobu jutīgumu. «Diemžēl tagad zobu jutīgums ir samērā jaunu cilvēku problēma, pat bērnu un pusaudžu problēma,» norāda ārste un piebilst, ka tas galvenokārt saistīts tikai ar patērētajiem produktiem.
Speciāliste steidz atzīmēt, ka uzreiz pēc skābu ēdienu un dzērienu lietošanas nedrīkst tīrīt zobus ar zobu pastu, labāk izskalot muti ar ūdeni, košļāt košļājamo gumiju bez cukura vai siera gabaliņu, tādējādi samazinot skābju ietekmi uz zobiem. Zobus ar zobu suku varētu tīrīt tikai pēc stundas. O. Veldre skaidro - ja zobi tiek tīrīti tūlīt pēc skābā produkta ēšanas, tas tikai var veicināt zobu erozijas attīstību. «Tad zobu jutīgums tikai progresē,» viņa brīdina.
Speciāliste turpina, ka zobu jutīgums var būt saistīts arī ar nepareizu zobu tīrīšanas veidu, izdarot nepareizas kustības, tīrot tos ar pārmērīgu spēku. Tā uz zobiem varot izveidoties abrāzijas. Šādos gadījumos ar zobu pastas maiņu nebūs līdzēts, būs jāmaina tīrīšanas tehnika un zobi jāārstē.
Katram savs režīms
Vaicāta, cik bieži pieaugušajiem jāapmeklē zobu higiēnists, zobārste skaidro, ka tas ir ļoti individuāli. Neesot noteiktas shēmas, pēc kuras teikt, ka visiem tas jāapmeklē divreiz gadā. Viņa gan uzsver, ka vidēji reizi sešos mēnešos tomēr ir optimālais zobu higiēnista apmeklējuma biežums. O. Veldre norāda, ka ir «laimīgi cilvēki», kam zobakmens neveidojas, kam esot ļoti laba zobu higiēna un faktiski neveidojoties kariess, - tie varot iet pie zobu higiēnista reizi gadā vai pat reizi pusotrā gadā. Taču ir cilvēki ar smaganu slimībām, un viņiem zobu higiēnists jāapmeklē pat reizi trijos mēnešos. Apmeklējumu biežumu parasti apspriežot ar speciālistu, ņemot vērā konkrētas problēmas mutes dobumā. «Katram vajadzīgs savs režīms,» viņa uzsver.
Skatam, nevis veselībai
Jautāju speciālistei, ko viņa domā par zobu aksesuāriem - pie zobiem pielīmējamiem akmentiņiem vai rotām. «Zobu aksesuāri neko sliktu nevar izdarīt. Bet, cik zinu, tas tagad vairs nav īpaši modē,» O. Veldre iesmejas. Pīrsings mutes dobumā, mēlē vai lūpā gan varot izraisīt mutes veselības problēmas, piemēram, zobu un gļotādu traumas.
Arī par zobu balināšanu speciāliste izsakās nopietni: «Pacientiem jāapzinās, ka zobu balināšana nav ārstnieciska, bet gan kosmētiska procedūra. Tā uzlabo zobu estētisko izskatu, bet veselīgāki zobi no balināšanas nekļūst.» Viņa piebilst, ka zobu balināšanu nevar rekomendēt absolūti visiem pacientiem, jo ir zināmi riski. Ārste norāda, ka balināt nedrīkst, ja cilvēkiem ir zobakmens vai zobu aplikums, bojātas vai nekvalitatīvas zobu plombas, kariozi zobi, zobu defekti vai atsegtas zobu saknes. Viņa uzsver - lai arī vēlme iegūt baltākus zobus ir ļoti izplatīta, nenovērsti defekti zobu balināšanas laikā skaistāka smaida vietā var radīt tikai lielākas nepatikšanas.