Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs
Neteikšu, ka būtu jāpārsūdz. Tomēr jautājums ir, kāpēc būtu jāmaina 2003. gadā pieņemtā atalgojuma sistēma? Tiesu vara nav pielīdzināma valsts pārvaldei. Un starptautiskie dokumenti noteic, ka tiesnešu alga nav samazināma, lai tiesu vara nekļūtu politiski vadāma. Tomēr ST janvārī atzina, ka uz laiku var samazināt tiesnešu algas, ja valsts stāvoklis pasliktinās. Ar tiesnešu algu reformu šobrīd tiesu varai norāda - ziniet savu vietu. Likumprojekts par izmaiņām tika sagatavots nedēļas laikā, un tas nav normāli. Runājot par mūsu algas samēru pret, piemēram, ārstu algām, jautājums ir: kāpēc ārstu algas netika palielinātas treknajos gados, kad ierēdņiem tās pieauga?
Rihards Hlevickis
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis
Jāzina, kāds tieši būs lēmums, tā juridiskie aspekti. Varam apstrīdēt tikai spēkā esošu normu. Šo jautājumu juridiski izvērtēs un tālāko izlems tiesnešu biedrība. Pašlaik iedzīvotāji tiek negatīvi nostādīti pret tiesu varu. Tiesneši atšķirībā no, piemēram, ārstiem var strādāt tikai tiesā. Mēs nevaram piepelnoties spekulēt biržā, strādāt divas slodzes u. tml. Neesmu dzirdējis no ārstiem, ka tie nevarētu galus savilkt kopā. Mūsu algas ir pamatīgi samazinātas. Man ir 33 gadu darba prakse, un es saņemu 800 latu uz rokas. Šis spiediens uz tiesu varu ir ar mērķi to vājināt. Tie nav valstiski lēmumi, bet populisms.
Aija Jermacāne
Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja
Valdības lēmums neatbilst Satversmes tiesas spriedumam. Tomēr valstij ir tik naudas, cik ir. Tāpēc mēs nedomājam, ka tiesnešiem vajadzētu saņemt visvairāk. Taču runa ir par attieksmi vispirms jau pret ST spriedumu. Mums patiesībā nav iebildumu, ka mūs iekļauj kopējā atalgojuma sistēmā. Ja kolēģi rakstīs sūdzību šīs normas pārsūdzēšanai, es noteikti nebūšu starp tās parakstītājiem. Man vienkārši nav laika šādiem jautājumiem.