Vairākumam cilvēku Eiropā prāta radars reti signalizē par raķešu uzbrukumiem. Daži ir neizpratnē par izmaksām, citi par to, vai kādi draudi vispār pastāv; vēl citi šaubās, vai pretraķešu aizsardzība vispār darbojas.
Nākamajā mēnesī NATO vadītāji tiksies Lisabonā un lems, vai aliansei vajadzētu nodrošināt Eiropas pretraķešu aizsardzību. Šis svarīgais lēmums tiks pieņemts, atbildot uz dažiem pamatjautājumiem.
Vai pastāv draudi?
Vienā vārdā - jā. Raķešu radītie draudi mūsu iedzīvotājiem, teritorijām un izvietotajiem spēkiem arvien palielinās. Vairāk nekā 30 valstīm ir vai arī šobrīd tiek iegādātas raķetes, ko var izmantot ne tikai konvencionālo kaujas galviņu pārvietošanai, bet arī kā masu iznīcināšanas ieročus. Dažas no šīm raķetēm jau tagad spēj sasniegt Eiropas pilsētas.
Šī potenciāla izvietošana neliecina, ka pastāv tūlītēji plāni mums uzbrukt. Tomēr tā liek domāt, ka mums ir jābūt spējīgiem aizstāvēt savus iedzīvotājus. Mēs nevaram pieļaut uzbrukumu pat vienai no mūsu pilsētām. Mēs nevaram pieļaut, ka tiekam turēti par uzbrukuma draudu ķīlniekiem.
Vai būs darboties spējīga?
Efektīvas pretraķešu aizsardzības nodrošināšana ir sarežģīts uzdevums. Šobrīd mēs esam spējīgi izmantot attīstītas un labi pārbaudītas sistēmas. NATO piemīt liela pieredze integrētu pretgaisa aizsardzības sistēmu izveidē un darbības nodrošināšanā. Mēs jau strādājam pie mūsu militārajās operācijās iesaistītā karaspēka pretraķešu aizsardzības nodrošināšanas. Paplašinot šo programmu un sasaistot to ar ASV pretraķešu aizsardzības sistēmām, NATO kļūtu spējīga aizsargāt arī Eiropas iedzīvotājus un teritoriju.
Cik tas maksās?
Pretraķešu aizsardzība nebūs lēta. Pašreizējā NATO programma, ar kuru tiek nodrošināta NATO pretraķešu aizsardzība militārajās operācijās iesaistītajiem spēkiem, maksā 800 miljonus eiro, kas sadalīti pa 14 gadiem, un tos sedz visi sabiedrotie. Par papildu nepilniem 200 miljoniem eiro no mūsu kopējā 10 gadu budžeta šo programmu varētu paplašināt, padarot NATO spējīgu aizsargāt Eiropas iedzīvotājus un teritoriju.
Saspringta budžeta apstākļos tas nozīmē daudz aizsardzības par pieņemamu cenu. Ar relatīvi maziem ieguldījumiem - visi sabiedrotie varētu pieslēgties ASV daudzus miljardus dolāru vērtajai sistēmai.
Kādi ir ieguvumi?
Integrēta pretraķešu aizsardzības sistēma sniegtu daudz lielāku kopējo potenciālu nekā to, ko varētu nodrošināt nacionālās sistēmas atsevišķi. Padarot datus pieejamus visā sistēmā, mēs iegūtu kopēju priekšstatu par notiekošo mūsu gaisa telpā, mēs iegūtu daudzas saskaņotas iespējas apstādināt tuvojošos raķeti.
Politiskie ieguvumi ir tikpat nozīmīgi. Šāda sistēma skaidri demonstrētu sabiedroto solidaritāti. Turklāt tā nodrošinātu reālas sadarbības iespējas ar Krieviju. NATO un Krievijas sadarbība pretraķešu aizsardzībā stingri vēstītu par patiesi jaunas sadarbības ēru.
Mans secinājums ir skaidrs. Mums jāaizsargā savi iedzīvotāji un teritorijas no raķešu izvietošanas radītā apdraudējuma. Lisabonas galotņu tikšanās norisei vajadzētu kļūt par notikumu, kad NATO pieņem lēmumu par sava potenciāla paplašināšanu, lai aizsargātu savus iedzīvotājus un teritorijas.
* NATO ģenerālsekretārs
A. F. Rasmusena raksta pirmpublikācija The New York Times, Latvijā raksts publicēts sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā