Rīdzinieki Čehijā aizvadīja vairākus labas spēles nogriežņus, iegūstot pārsvaru gan sākumā, gan mača vidusdaļā, taču, neveiksmīgi cīņā iesaistoties vairākiem spēlētājiem, iniciatīva un pārsvars tika zaudēti. Iepriekš ļoti nestabili spēlējušā saspēles vadītāja Keneta Smita sniegums bija zem katras kritikas - nebija pat to nedaudzo labo epizožu, kuras iepriekš ļāva cerēt uz amerikāņa iespēlēšanos Eiropas basketbolā. Viņa tautietis Kītons Nenkivils, kurš pēdējās spēlēs jau šķita atradis savu lomu komandā, nebija manāms ne uzbrukumā, ne aizsardzībā, bet meksikānis Fransisko Kruss visas spēles laikā neveiksmīgi centās uzņemties iniciatīvu uzbrukumā. Tas gan viņam neliedza pēdējo sekunžu izspēlē nepaklausīt treneru norādēm un pašam no tālas pozīcijas pāri sedzēja rokām izmest groza virzienā. Bumba, neskarot stīpu, atstāja laukumu, pazudinot vefiešu cerības uz otro panākumu Vienotās līgas sezonā.
Lai gan Čehijas čempioniem netrūka sastāva un snieguma problēmu, pretinieku rindās atradās līderis - Hovards Sents-Ross guva 29 punktus (tostarp izšķirošos), 8 atlēkušās bumbas un pārtvēra četras piespēles. Savi līderi bija arī VEF Rīga komandā, taču, dalot spēles laiku ar neveiksmīgi spēlējošajiem partneriem, Ludvigs Hakansons un Gilje Ruvio spēlēja vien ap 25 minūtēm, kamēr Sents-Ross nospēlēja teju bez pārtraukuma. Protams, trenerim ir svarīgi visiem dot iespēju atrast savu vietu komandā, taču basketbola spēlē nav nekā nozīmīgāka par uzvaras gūšanu. Īpaši jau VEF Rīga komandas situācijā, kad sezonas sākums ir neizdevies.