Vardarbība Ziedkalnē
Marta beigās Valsts sociālā aprūpes centra Zemgale filiālē Ziedkalne saņemts anonīms telefona ziņojums, kas atklāja, ka centrā notikusi seksuāla vardarbība pret vairākiem klientiem, ko veicis kāds cits šīs pašas iestādes iemītnieks.
Pēc zvana saņemšanas filiālē pārbaudītas klientu lietas, dežūrburtnīcas un citi dokumenti, tāpat veiktas sarunas ar iemītniekiem un darbiniekiem. Aprūpes centra Zemgale direktors Ilgonis Leišavnieks, kura pakļautībā ir visas centra filiāles, arī Ziedkalne, Dienai atklāj - todien strādājušās darbinieces vēlāk teikušas, ka par sūdzībā minētajiem faktiem viņām nekādas informācijas neesot. Tajā pašā laikā dežūržurnālā veikts ieraksts, ka konkrētajā datumā kāds klients atradies alkohola reibumā. «Citi klienti sūdzas, ka viņš draud un seksuāli uzmācas,» liecina izraksts no dežūržurnāla. Šīs pašas dienas ierakstos izklāstīts fakts, ka ir cietušais, cikos izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība un policija, cikos cietušais aizvests uz slimnīcu. Vīrietim konstatēts ļoti liels orgānu iekaisums un bijusi steidzami nepieciešama ķirurga konsultācija. Vēl dažas dienas vēlāk ģimenes ārsts cietušajam nozīmējis ķirurga konsultāciju ar diagnozi «taisnās zarnas izkrišana». Sarunās ar citiem centra klientiem atklājies, ka vardarbīgā persona seksuāli izmantojusi vairākus citus klientus.
«Seksuālo vardarbību viņš vērsis gan pret zēniem, gan meitenēm. Es brīnos, kā var nepamanīt, ka kliedzošu sievieti no vestibila velk uz trešo stāvu, lai seksuāli izmantotu,» neizpratni pauž I. Leišavnieks.Viņš ar iesniegumu vērsās Valsts policijā, lūdzot sākt kriminālprocesu un aicinot izvērtēt filiāles darbinieku un amatpersonu darbību. Neilgi pēc šī iesnieguma saņemts Labklājības ministrijas (LM) rīkojums par disciplinārlietas ierosināšanu pret I. Leišavnieku un centra juristu. Versijas par to, kāpēc tas izdarīts, atšķiras. Sākotnēji izskanēja, ka iesniegums policijā diskreditējot aprūpes centru Zemgale un LM. Vēlāk - ka I. Leišavnieks vērsies policijā pret saviem darbiniekiem bez pienācīgas dienesta pārbaudes.
Augulis neizprot
Kaut gan LM disciplinārsodu atcēla, centra vadītājs kopā ar savu kolēģi vērsās tiesībsargājošās iestādēs, un nupat Ģenerālprokuratūra labklājības ministram U. Augulim (ZZS) nosūtījusi brīdinājumu par to, ka nav pieļaujams vērsties pret amatpersonām, kas ziņo tiesībaizsardzības iestādēm par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Kā Dienai atklāj prokuratūras pārstāve Aiga Šēnberga, šāda brīdinājuma izteikšana nozīmē - U. Auguļa rīcībā ir konstatētas pazīmes, kas «liecina par prettiesiskas darbības iespējamību».
Pats U. Augulis vakar Ģenerālprokuratūras argumentus par brīdinājuma izteikšanu nebija saņēmis. Viņš uzsvēra, ka neizprot pārmetumus: «Man arī gribas saprast, vai tad ministrijas pret savām iestādēm nedrīkst veikt faktu pārbaudi, lai noskaidrotu, vai vadītājs atbilstošā situācijā visu ir darījis pareizi, vai bijis kāds pārkāpums. Man tā īsti nav saprotami argumenti, ko tad mēs nedrīkstam darīt.»
Aizdomas par bosingu
LM jurists Māris Knoks Dienai skaidro, ka ierosinātā disciplinārlieta nav bijusi saistīta ar iesniegumu policijā par iespējamo vardarbību. LM nav bijis skaidrs, kāpēc I. Leišavnieks ierosinājis kriminālprocesu pret saviem darbiniekiem.
«Šis lūgums policijai nebija pamatots pilnīgi ne ar vienu darbinieka rīcības vērtējumu. Viņš norādīja, ka saskata noziedzīga nodarījuma pazīmes darbinieku rīcībā saistībā ar amata pienākumu nolaidīgu pildīšanu vai nepildīšanu. Šeit prasās saņemt atbildi, no kurienes Leišavnieks ir saņēmis šo pamatojošo informāciju. Loģiski būtu bijis veikt dienesta pārbaudi, jo darbinieki jau visu pareizi darīja - kad klients sūdzējās par veselības problēmām, viņš tika nosūtīts pie ārsta,» skaidro M. Knoks. Uz jautājumu, vai darbiniekiem, kas todien strādāja, nav jāuzņemas atbildība par notikušo, viņš atbild: «Tāda tipa iestādēs līdzīgi aizdomīgi gadījumi nav ne pirmo, ne pēdējo reizi. Klienti te dzīvo ilgstoši, starp viņiem veidojas dažādas attiecības, tas jau nav cietums. Nesaku, ka tas ir normāli, bet nesaprotu, kāpēc viņš ierosināja lietu pret darbiniekiem. Ņemot vērā darbinieku ieilgušo strīdu ar filiāles vadītāju, tas viss izskatījās pēc bosinga.» Jāpiemin, ka šis sociālais centrs skandāla epicentrā nonāca arī 2005. gadā, kad tika sākts kriminālprocess pret toreizējo Ziedkalnes direktoru Andreju Nīmani. Viņš tika apsūdzēts par dzimumtieksmes vardarbīgu apmierināšanu ar mazgadīgām personām. Lietu turpina skatīt vēl joprojām.