Šonedēļ kļuva zināms, ka apvienībai varētu pievienoties ne tikai Tēvzemei un brīvībai/LNNK, _Visu Latvijai!_ un LSDSP, bet arī Kristīgi demokrātiskā savienība (KDS) un _Jaunlatvija_.
Vienotība kā vienu no uzdevumiem minējusi pieteikt sevi kā pretspēku vecajām varas partijām un nepieļaut Saskaņas centra nonākšanu pie varas. Piektdien Pilsoniskā savienība (PS) paziņoja, ka «skaidri iezīmējušās tā saucamo oligarhu partiju kopīgās intereses ar Krievijas ietekmes aģentu Latvijā - Saskaņas centru». Tā bija atbilde SC līdera Jāņa Urbanoviča sacītajam intervijā Neatkarīgajā, ka sabiedrotos viņš redz «triju skaistuļu - Aināra, Aivara un Andra - personā», ar to domāts Ainārs Šlesers (LPP/LC), Aivars Lembergs (ZZS) un Andris Šķēle (TP).
PS «ar pilnu atbildības sajūtu paziņo, ka nekad neies valdībā kopā ar Saskaņas centru, un uzskata, ka arī Vienotībai nevajadzētu cieši sadarboties ar SC». Jānis Bakmanis (PS) novēl kolēģiem būt uzmanīgiem ar plašas apvienības veidošanu, par to nodaļās nav diskutēts, un neesot arī nosaukts virsuzdevums. Lai stātos pretim SC, neesot jākonsolidējas.
TB/LNNK var neiekļauties
Kristīgi demokrātiskā savienība savulaik bijusi pārstāvēta Saeimā, bet zaudēja ietekmi, daļa tās biedru pārgāja uz Latvijas Pirmo partiju. Paziņojumā KDS priekšsēde Māra Viktorija Zilgalve vēlmi iesaistīties Vienotībā pamato ar to, ka sadarbība došot iespējas pārstāvēt kristīgās vērtības, strādājot «perspektīvā partiju apvienībā». SCP priekšsēdis Aigars Štokenbergs sadarbības vērtību saredz faktā, ka «kristīgie demokrāti bija labklājības valsts arhitekti Vācijā, Latvijā KDS klātbūtne politikā ir atgādinājums - tev nebūs zagt».
Līdzās KDS ir nolikta valdības partija TB/LNNK. E. Jaunups gan uzsver, ka abas nevar salīdzināt, tāpēc katra no partijām apvienībā varot ienākt pēc atšķirīgiem nosacījumiem. TB/LNNK līderis Roberts Zīle konsolidāciju bija iedomājies citādu un paredz pretrunu palielināšanos tad, kad vajadzēs vienoties par vietām kandidātu sarakstā. «Mēs saglabāsim mieru,» sacīja R.Zīle, liekot saprast, ka TB/LNNK vēl varētu saņemties, lai startētu ar atsevišķu sarakstu kā vēl viena alternatīva izvēle nacionāli konservatīvajam vēlētājam.
Ulmanis un Jurkāns kritiski
No TB/LNNK atšķirīga nacionālā pozīcija ir arī partijai Jaunlatvija, kuras priekšsēdis ir bijušais JL biedrs Didzis Šmits. Pēc neveiksmīgā starta pašvaldību vēlēšanās viņš atskārtis, ka lielākas izredzes paver spēja vienoties par sadarbību ar citiem. «Krīze Latvijā liek domāt par vienošanos. Mums bija jāiziet cauri šim posmam, lai saprastu, ka vieniem ir grūti kaut ko mainīt,» Dienai sacīja D.Šmits, kurš neizvirza nosacījumus sadarbībai.
Pie Jaunlatvijas šūpuļa ir stāvējis arī bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis un bijušais Tautas saskaņas partijas līderis Jānis Jurkāns. Viņi abi tagad uz apvienības veidošanu raugās kritiski. «No pieciem tārpiņiem nevar uztaisīt vienu ērgli,» uzskata G.Ulmanis, pēc kura domām, apvienošanās ir bēdīga tradīcija un vājuma pazīme, jo katram politiskajam spēkam ir jābūt ar patstāvīgu un skaidru pozīciju, ar savu līderi. J.Jurkānam šis process atgādinot braukšanu ar «lielu putekļsūcēju, sasūcot visus, ko var iesūkt».
Ja šīs partijas ir tikai pret - pret Šķēli un Lembergu, pret krievu partijām - tad varot runāt tikai par «izdzīvošanas formulu». Vēlētājs gaidot vienošanos par skaidru ideju un tādu «valsts pārvaldes modeli, kas novestu pie labklājības», ko J.Jurkāns neesot redzējis. Vienotība to sola sagatavot līdz kongresam martā.