No izbrīna tūlīt dzima skaidrojums. Šī jautājuma uzdošana ēnu ekonomikas kontekstā acīmredzot atgādina daļai uzņēmēju par viņu privāto grēcīgumu, bet Latvijas barometrā tas seko pēc iztaujāšanas par valsts un ģimenes saimniecisko situāciju, kas ievirza atbildes par valdību atšķirīgā gultnē.
Filmā par smēķēšanas lobiju Smēķēt atļauts! (Thank You For Smoking) Ārona Ekharda tēlotais galvenais varonis dēlam saka, ka viņa darbā nepieciešama «elastīga morāle». Tāda diemžēl nepieciešama arī daudziem Latvijas uzņēmējiem, jo, «maksājot nodokļus, nav iespējams strādāt». Tas daudzos gadījumos diemžēl ir precīzs fakta konstatējums, bet nenozīmē, ka elastībai nevar būt arī citi pielietojumi.
Tirgus segmentos, kuros cenas nosaka nodokļu nemaksāšana, godīgi konkurēt var būt neiespējami. Tieši tas ir izšķirošs faktors, nevis nodokļu līmenis, kuru nevar padarīt nemanāmu, jo tad tāda kļūs pati valsts. Situāciju var palīdzēt izprast salīdzinājums ar sekmīgi strādājošiem un visus nodokļus maksājošiem uzņēmumiem, piemēram, tādu ir diezgan daudz starp lielākajiem preču eksportētājiem. Tie visumā strādā ar tādām pašām tehnoloģijām kā viņu konkurenti bagātajās valstīs un sasniedz līdzīgu ražīguma līmeni, bet var maksāt pat vairākkārt zemākas algas, jo Latvijas darba tirgus augstākas algas neprasa. Pat ja algu nodokļi ir procentuāli augstāki nekā ārzemju konkurentiem (un arī ne vienmēr, tikai dažreiz), absolūtos skaitļos tie vienalga ir daudz mazāki.
Arī vietējā tirgū uzņēmumiem iespējams maksāt visus nodokļus un strādāt ar peļņu, ja nodokļu maksāšana nozarē ir norma, nevis izņēmums. Tā tas ir banku sektorā. Taču, piemēram, autoservisu un frizētavu pakalpojumos, kur ir ierobežotas iespējas celt darba ražīgumu un kur konkurentu skaits ir liels, nelielu vietējo uzņēmumu situācija diemžēl mēdz būt pretēja. Ir grūti iedomāties, kā šīs nozares pārbīdīt no šobrīd «pelēkā» uz «balto» sektoru, kur visi maksā nodokļus, patērētāji maksā augstākas cenas, taču arī saņem labākus pakalpojumus. Pat ja šāds līdzsvars tiktu sasniegts, vienmēr būtu risks slīdēt atpakaļ uz «pelēko» sektoru, jo nodokļus nemaksā ne tikai, «lai izdzīvotu», nodokļu nemaksāšanas iemesls var būt gluži vienkārša alkatība.
Kāpēc maksāt nodokļus, ja tā vietā iespējams «neuzticēties valdībai»? Te ir izskaidrojums «neuzticēšanās» pieaugumam - ja ekonomika aug un izdzīvošanas arguments kļūst vājāks, atliek turpināt kāpināt «neuzticēšanos». Vēlme veidot pozitīvu paštēlu ir apbrīnojami spēcīga, ja jau pat Als Kapone uzskatīja sevi par cilvēces labdari, neviens nevar liegt šo prieciņu mazajam latvju šeptmanim!
Diemžēl cilvēks, kuram paša dvēseles līdzsvaram nepieciešams neuzticēties valstij, apzināti vai neapzināti vēlēsies redzēt valsts vadības līmenī cilvēkus, kuri šo izjūtu pamato.
*DNB bankas ekonomikas eksperts