Apnikusi bēgļu tēma? Tā varētu būt, bet kur gan no tās likties, ja pirmo «brīvprātīgi kvotēto» bēgļu uzņemšana tūlīt, tūlīt sāksies, bet daudzi jo daudzi jautājumi, kas ar to saistīti, joprojām nav skaidri. Tie tiek noklusēti, palikti malā cerībā, ka ar laiku kļūs neaktuāli paši no sevis vai arī aizsegti aiz populistiskām frāzēm.
Piemēram, visai pretrunīgi ir vēstījumi par imigrantu nepieciešamību ekonomikai. No vienas puses, ir nedrošība, kā tas ietekmēs mūsu pašu situāciju darba tirgū, īsti arī nezinām, kādu profesiju pārstāvji atbrauks, vai viņi gribētu strādāt par piedāvāto atalgojumu, varbūt ātri vien pārceltos uz kādu turīgāku valsti. No otras puses, ir tādi faktori kā sabiedrības novecošanās un pieaugošais darbaspēka trūkums, kas bremzē valsts ekonomikas izaugsmi, palielina infrastruktūras uzturēšanas slogu uz katru strādājošo.
Šobrīd satraucamies par pieaugošajiem nodokļiem, finansējuma trūkumu izglītībai, veselībai, drošībai un citām jomām, taču jāapzinās, ka šīs problēmas pašas no sevis nezudīs. Ar pensijas vecuma celšanu vai pabalstiem jaunajiem vecākiem darbaspējīgo trūkuma problēmu neko daudz atrisināt nav iespējams. Varbūt tāpēc arī politiķi par to īpaši nerunā, nespēdami piedāvāt savu popularitāti neapdraudošus risinājumus. Bet uzņēmēji satraukumu par nākotni un iespējamo risinājumu neslēpj - Latvijas Darba devēju konfederācija jau pavēstījusi, ka puse tās biedru būtu gatavi nodarbināt bēgļus. Protams, jautājums, vai iebraucēju vidū būs tādi speciālisti, kādi nepieciešami mūsu tautsaimniecībai? Bet tad varbūt nevis jāpaļaujas uz likteni, bet pie lietas jāķeras, kā saka, proaktīvi? Varbūt paralēli vēstījumiem par zemo finansējumu imigrantu uzturēšanai u. tml. politiķiem beidzot jāuzdrošinās iesaistīt uzņēmējus, to organizācijas nepieciešamā personāla atlasē starp potenciālajiem iebraucējiem? Proti, ja esam solījušies uzņemt vairākus simtus bēgļu, tad tieši uzrunāsim tos, kuri nepieciešami? Ja zinām, ka valstī trūkst programmētāju, kāpēc šīs lietas nesaistīt? Jo vairāk tāpēc, ka, izkaisīti darbavietās, iebraucēji arī ātrāk integrētos. Pat iekšlietu ministrs izteicies, ka mums būšot iespēja izvēlēties, kādus bēgļus uzņemt.
Otra tēma, par kuru nevajadzētu vairīties diskutēt, ir pašu imigrantu iesaiste viņu uzņemšanas un integrācijas jautājumu risināšanā. Tas skar gan valodas jautājumu - mums veltīt resursus arābu valodas speciālistu sagatavošanai vai par tulkiem nodarbināt tādus, kas apguvuši mūsu valsts valodu -, gan arī ar iebraucēju adaptāciju jaunajā vidē saistītu problēmu risināšanu sadarbībā ar jau integrēto cilvēku veidotajām nevalstiskajām organizācijām.