Tomēr ne bez grūtībām ostai izdevies panākt pieņemamu valsts attieksmi pret uzņēmējdarbību teritorijā. Līdz šim pusi no ostas peļņas nācies atdot valstij. «Pagājušajā gadā mūsu peļņa veidoja apmēram 18 miljonus eiro, un valstij vajadzēja atdot deviņus miljonus. Tagad valdība ir mainījusies, un mums varas pārstāvjiem izdevās pierādīt, ka tas nav pareizi. Mēs teicām, ka nauda, ko ieguldām infrastruktūrā, atmaksājas ātrākais pēc 2,5 gadiem, nevis uzreiz. Jaunā valdība to saprata un lēma, ka peļņas nodoklis būs 1%,» atklāj Klaipēdas ostas mārketinga direktors Artūrs Drungils.
Viņš arī uzskata, ka 23 gadi jeb laika posms, kas pagājis pēc Padomju Savienības sabrukšanas, nav pietiekams laiks, lai pilnībā izveidotu vajadzīgo infrastruktūru ostas darbībai: «Lai tā kļūtu par mūsdienīgu ostu, vēl jāstrādā. Pēc apmēram septiņiem gadiem varētu beigt būvniecības darbus, strādāt tikai pie infrastruktūras uzturēšanas, un tikai tad būtu pareizi sākt domāt par kaut kādu peļņas nodokli.»
Jāsalabo ceļš
Klaipēdas domes pārstāvis Ričards Zulcs Dienai pauž gandarījumu un norāda, ka osta pilsētai ekonomiski ir ļoti izdevīga.
«Pilsēta no savas puses cenšas attīstīt infrastruktūru, izbūvēt ceļus, lai kravu plūsma vieglāk spētu iziet cauri pilsētai. Tieši tagad mēs izbūvējam jaunu kravu un pasažieru termināli, tāpēc ceram, ka parādīsies jaunas pārvadājumu iespējas,» stāsta R. Zulcs.
Šī iemesla dēļ jo īpašu nozīmi gūst ceļu segums, kas, pēc domes pārstāvja vārdiem, ir sliktā stāvoklī. «Uz slikto ceļu stāvokli, kad bija vizītē Klaipēdā, norādīja arī bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers. Visi klaipēdieši viņam varētu piekrist, labāki ceļi uzlabotu arī Klaipēdas un Latvijas pilsētu sadarbību,» stāsta R. Zulcs un bilst, ka tuvākajos piecos gados sadarbība ar Latvijas pilsētām, īpaši Liepāju, stiprināsies jaunu projektu formā.
Vislielākais konkurents
Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieka padomnieks Guntis Beļskis Dienai neslēpj - Klaipēdas osta Liepājas ostai ir vislielākais konkurents. «Viņu pārkraujamo kravu spektrs ir ļoti līdzīgs mūsējam. Tā ģeogrāfiski atrodas tikai 100 kilometru attālumā no mums. Turklāt viņiem ir zināmas priekšrocības attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumiem Baltkrievijas un Ukrainas virzienā,» min G. Beļskis un atgādina jau daudzus gadus ilgušo stāstu par Vaiņodes-Mažeiķu dzelzceļa Reņģes posmu. Tas ir nojaukts, un līdz ar to Liepājas ostai zudusi iespēja palielināt kravu apgrozījumu. «Šis jautājums tiek risināts pašā augstākajā līmenī, saistībā ar to ir tikušies valstu prezidenti, jautājums bijis arī Eiropas Komisijas darba kārtībā. Faktiski Klaipēdas osta dara visu, lai samazinātu Latvijas ostu konkurētspēju,» secina G. Beļskis.
Pirms dažām dienām Liepājas ostas pārstāvji pārrobežu sadarbības programmas projekta Invest to Grow ietvaros viesojās Klaipēdā. Tomēr par sadarbību G. Beļskis izsakās skeptiski: «Sadarbība mums praktiski ir nulles līmenī. Braukšana ciemos, protams, ir laba lieta - mēs vācam informāciju un veicam analīzi paši sev.»
Liepājas ostā tiek krauts metāls, koksne, labības produkti, kokskaidu granulas, minerālmēsli, ir ļoti daudz Ro-Ro jeb kravu pārvadājumu uz iekārtām ar riteņiem. G. Beļskis norāda, ka ostā ir sadrumstalots kravu spektrs, un šāds risinājums esot diezgan veiksmīgs: «Ja vienai kravu grupai ir kritums, to var kompensēt ar citu. Tas arī ir pierādījies, jo Liepājas ostai 20 gadu garumā nav bijis tā, ka kravu apgrozījums ir mazāks nekā iepriekšējā gadā.»
2000 darba vietu
Lai piesaistītu potenciālo investoru interesi, Liepājas SEZ pārvalde cenšas nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru. «Mēs nenodarbojamies ar komerciālu objektu izbūvi. Mēs paši nebūvējam nedz piestātnes, nedz termināļus, nedz noliktavas. Mēs komersantu nodrošinām ar nepieciešamo infrastruktūru - sākot no ostu dziļumiem, beidzot ar pievedceļiem un dzelzceļu. Tā ir investīcija koplietošanas infrastruktūras objektos, kas komersantam pašam nepieder,» stāsta G. Beļskis.
Arī Liepājas Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis norāda, ka osta ir viens no pilsētas tautsaimniecības attīstības pamatelementiem: «Ostas uzņēmumi kopumā nodrošina aptuveni 2000 darba vietu. Tas nozīmē, ka gandrīz katrs ceturtais nodokļu maksātājs ir saistīts ar ostu, līdz ar to ir arī ievērojams fiskālais ieguvums pašvaldības budžetā. «Lai uzlabotu konkurētspēju ar Klaipēdu un citām ostām, īstenojam dažādus projektus. Pagājušajā gadā pabeidzām Zirņu - Ganību ielas rekonstrukciju, kas ir arī dienvidu pieslēgums Liepājas ostai, tas atvieglo kravu plūsmu no dienvidu puses. Arī nākamajā plānošanas periodā ir paredzēts viens projekts, kas padarīs kravu plūsmu vēl drošāku un efektīvāku,» stāsta V. Vitkovskis.
Latvijas Ostu asociācijas pārstāvis Kārlis Leiškalns Dienai pauž viedokli, ka Klaipēdas osta kopumā vietējam tirgum neveido spēcīgu konkurenci: «Latvijas ostas, arī Tallinas osta, sīvā konkurencē cīnās par tranzītkravām, kas neaiziet uz Krievijas ostām, turpretī Klaipēdas osta 60% apmērā apkalpo vietējās kravas. Šeit vēl papildus jāpieskaita, ka dzelzceļa struktūras dēļ Klaipēda ir ieguvusi Baltkrievijas kālija sāls kravas.» K. Leiškalns bilst, ka lielākās konkurentes viena otrai ir tieši vienas valsts vietējās ostas.
Biznesā draugu nav
«Konkurences cīņas ir sīvas, un kravu pārvietošanas izmaksas ir cīņas elements. Ostu biznesā lielu daļu veiksmes veido kravu izcelsme un, protams, arī kvalitāte, jo bieži vien par drošību un kvalitāti ir gatavi pat piemaksāt,» prāto K. Leiškalns.
Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks atzīst, ka Klaipēdas osta ir konkurents Rīgas ostai. «Klaipēdas ostai nozīmīga ir Baltkrievijas kālija kravu pārcelšana, ko Rīga vispār nedara. Tas mums būs viens no nākotnes virzieniem. Pagaidām tur vēl neesam konkurenti, bet visās pārējās jomās - jā, esam. Piemēram, konteinerkravu pārkraušanā pēdējos trīs gados esam Klaipēdas apjomus sasnieguši.»
Klaipēdas osta tuvākajā laikā konkurenci padarīs vēl sīvāku, jo šogad infrastruktūrā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 80 miljonus latu. Tiek prognozēts, ka gada apgrozījuma pieaugums varētu sasniegt 12-13 miljonus tonnu. Pirms pāris mēnešiem ekspluatācijā tika nodotas divas dziļūdens piestātnes.