Biedrība nodibināta tikai šopavasar pēc pašu iedzīvotāju iniciatīvas, un, kā atzīst Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Raščevskis, vecāki, izejot ielās, ir pamanījuši daudzas lietas, kuras paslīdējušas gar acīm gan pašvaldībai, gan policijai.
«Mēs ejam ielās nevis tvarstīt un sodīt, bet gan palīdzēt, lai bērns varētu pieiet pie mums, parunāt, saņemt padomu, palīdzību. Lai ar savu klātbūtni mēs varētu novērst kādu iespējamu nelikumību, vai tā būtu alkohola un cigarešu tirgošana nepilngadīgajiem vai kautiņš,» saka biedrības Vecāki Jēkabpilij priekšsēdētāja, Vidusdaugavas televīzijas žurnāliste triju bērnu māmiņa Aiga Kuzmina.
Iet, lai palīdzētu
Aiga stāsta, ka doma par šādas organizācijas veidošanu radusies šā gada aprīlī, kad notika pirmais Jēkabpils iedzīvotāju forums. «Tajā mēs spriedām, ko mēs paši, jēkabpilieši, varam darīt savas pilsētas labā, neprasot pašvaldībai, negaidot, lai kāds mūsu vietā kaut ko darītu. Protams, svarīgākais likās drošība, un visneaizsargātākie jau ir vecie ļaudis un bērni - uz ielas, sabiedriskajās vietās, klubos, kafejnīcās. Nolēmām, ka jāpatrulē ielās, kā to jau dara vecāki Jelgavā, izstrādājām maršrutus un sākām iet.» Aiga uzsver, ka šīm patruļām ir pavisam cits mērķis un filozofija nekā padomju laika družiņņiku kustībai. «Mūsu mērķis nav pieiet, paņemt aiz apkakles un kratīt, bet mēģināt sākt draudzīgu sarunu, ja redzam, ka nepilngadīgie pārkāpj likumu. Kautiņos neiesaistāmies, ja ir nepieciešams, tad izsaucam policiju.»
Kopš reidu sākuma vecākiem jau daudzreiz ir nācies saskarties ar gadījumiem, kur viņu palīdzība ir bijusi nepieciešama. «Ir bijis daudz visādu gadījumu, kāds iereibis pārītis gāja strīdoties pa Kena parku, starp citu, šis parks ir tā populārākā jauniešu pulcēšanās vieta, kur pirms diskotēkām iedzert. Palīdzējām šim pārītim novērst strīdu un pavadījām puisi līdz mājām, lai ar viņu nekas nenotiktu.» Paši jaunieši pret šo vecāku iniciatīvu esot noskaņoti pozitīvi, tikai nereti brīnoties, ka viņiem tiek izrādīta tāda uzmanība, sak, vai tad jums, vecākiem, tiešām nav ko citu darīt, kā staigāt pa ielām mums pakaļ?
Pirmoreiz paprasa pasi
Viena no asākajām problēmām pilsētā esot alkohola un cigarešu tirdzniecība nepilngadīgajiem, jo ne visur pārdevējas prasot uzrādīt personas dokumentu. «Reiz mēs veicām reidu lielveikalā, tur pārdevēja mūsu klātbūtnē meitenei šo apliecību uzprasīja, meitenei tās nebija, viņa dusmīga izgāja no veikala un nobļāvās puisim - pirmoreiz mūžā man paprasīja dokumentus! Jo sevišķi grēko mazie veikaliņi. Vai tiešām tas ir pareizākais variants - mēģināt izdzīvot uz mūsu bērnu rēķina? Tāpat gribētos klauvēt pie to pieaugušo sirdsapziņas, kuri ir ar mieru par pāris desmitiem santīmu nopirkt nepilngadīgajam alkoholu vai cigaretes.»
Drosmīgākas - mammas
A.Kuzmina atzīst, ka pagaidām vecāki šajos reidos iesaistās kūtri, aktīvākas ir kādas piecas mammas un daži tēti. Vecāku reidiem pievienojies arī kāds jauns puisis no Salas pagasta, kurš teicis tā - es zinu, ka arī man nākotnē būs bērni, gribu, lai viņiem ir droša vide. Nevienu apgaitu neesot izlaidusi Elita Zariņa, kura mājās audzina trīs bērnus, arī daudzbērnu māmiņa Inese Gailīte. Pirms apgaitām vecāki parasti sapulcējas Nevalstisko organizāciju atbalsta centrā un izdomā maršrutus. Sākumā reidus organizēja astoņos vakarā, taču nācās iet vēlāk, jo jaunieši parasti sākot pulcēties ne agrāk par desmitiem. Aiga saka paldies uzņēmējam un domes deputātam Vladimiram Reskājam, kas vecākiem uzdāvinājis kabatas lukturīšus, savukārt domes vadība apsolījusies sponsorēt formas jakas. Biedrība plāno ne tikai veikt apgaitas, bet arī organizēt kopīgu diskusiju ar pašvaldības pārstāvjiem un uzņēmējiem, kā risināt šo jautājumu, lai bērniem nebūtu pieejams alkohols un tabaka, kā rosināt, lai viņi aktīvāk piedalās sabiedriskajā dzīvē.
Aigas sapnis ir vasarā noorganizēt dienas nometni jaunajām māmiņām, lai viņām iemācītu sociālās iemaņas, savukārt Kena parkā viņa jau sen nevar vienaldzīgi noskatīties uz kādu pamestu trīsstāvu māju. «Jauniešiem Jēkabpilī tik tiešām nav kur aiziet atpūsties. Šo ēku varētu izremontēt un ierīkot klubu ar deju zālēm, kur katrā skanētu cita stila mūzika un kur varētu izklaidēties ne tikai jaunieši, bet arī vecāki.»