Savā ziņā šī grāmata sagrauj ideālistisko priekšstatu par apņēmīgo pēckara dziesminieku, sociālo aktīvistu un sirdsšķīsto cilvēku, tā vietā parādot puisi, kas, dzenoties pēc slavas, nav smādējis gandrīz neko, aiz sevis bieži vien atstājot ne pārāk laimīgus cilvēkus. Tajā pašā laikā tieši Dilans ir tas, kas piešķīra Amerikas mūzikas telpai jaunu dimensiju - arī šim ceļam skrupulozi izsekojis H. Sounss.
H. Sounss pirmām kārtām ir žurnālists, nevis rakstnieks. Viņa kontā jau vairākas biogrāfijas - pirmā no tām vēstīja par seriālslepkavām Fredu un Rozmariju Vestiem, pēc tam H. Sounss ķērās klāt rakstniekam Čārlzam Bukovskim. Taču Dilans viņa dzīvē bija īpašs - ne velti bijušais Sunday Mirror reportieris tiek dēvēts par pašu zinošāko dilanistu. Par Bobu Dilanu viņš jūsmoja jau kopš tīņa gadiem un 1990. gadā sāka viņa biogrāfijas izpēti. Tas nemaz nebija tik vienkārši paveicams - grāmatas lappusēs tiek atklāts, ka slavenais mūziķis savu biogrāfiju sācis viltot jau pašos pirmsākumos, sākotnēji tas bijis joks, taču, kad pieķerts melos, nolēmis - vairs neviena patiesa vārda par privāto dzīvi.
Visu, kas noticis ārpus skatuves, Dilans meistarīgi slēpis, vienlaikus būdams gan viena no spožākajām, gan neizzinātākajām zvaigznēm pie Amerikas mūzikas debesīm. Tāpēc H. Sounss gandrīz desmit gadus veltīja pamatīgam izpētes darbam - intervēti vairāk nekā 250 Dilana līdzgaitnieku, to vidū gan mūziķi, ar kuriem viņš sadarbojies, gan ģimene... Izpētītas ķīpas dažādu dokumentu, raksta galu un citu materiālu, kas varēja dot kaut vai atskaites punktu pavediena šķetināšanai.
Autors darbam pieķēries ar patiesu aizrautību - tik detalizēti un sīki aprakstītas atsevišķas epizodes, rekonstruējot tās no vairāku līdzgaitnieku stāstītā, ka šķiet - jau kopš 60. gadu sākuma žurnālists sekojis Dilanam kā ēna. Lai arī stāsts ir par Dilanu, tas precīzi iezīmē tā laika vidi. No sīkām detaļām Hovardam Sounsam izdevies uzbūvēt Ameriku, kāda tā bija un kādu mēs vēl nepazīstam.