Diemžēl korejieši pērn atteicās no saistošā piedāvājuma Visaginas AES būvniecības konkursā. Tas bija negaidīts pārsteigums. Lietuvas likums atļauj konkursa neizdošanās gadījumā nerīkot jaunu konkursu, bet turpināt tiešās sarunas ar potenciālajiem partneriem. Tiklīdz pārgājām uz tiešajām sarunām kā investoru meklēšanas formu, jau janvārī izrādījās, ka investoru interese ir liela. Ir parādījušie partneri, kas izteikuši vēlmi piedalīties. Nopietni investori ir ieinteresēti tiešajās sarunās, viņi nevēlas piedalīties nekādos «skaistumkonkursos».
Mēs esam ieinteresēti divās svarīgās lietās. Pirmā, ņemot vērā rūgto pieredzi ar korejiešiem, - lai tiktu garantēta sarunu konfidencialitāte, lai nebūtu atkal nekādu pārsteigumu. Otrā - lai ir vairāki salīdzināmi piedāvājumi un varam izvēlēties izdevīgāko.
Jauni Visaginas AES celtniecības interesenti nav parādījušies, bet esošo interese par projektu pieaugusi, jo pēc notikumiem Japānā ir samazinājies pieprasījums pēc atomenerģētikas projektu realizācijas. Varbūt tas ir emocionāli, tomēr vairākas valstis paudušas šaubas par atomenerģētikas nākotni.
Vai ir galējais termiņš, kad jāpieņem lēmums par Visaginas tālāku realizāciju?
Saskaņā ar esošo likumu galīgais termiņš ir jūlijs. Tomēr pēc Fukušimas avārijas esam spiesti izvirzīt daudz augstākus drošības standartus arī savai AES, līdz ar to pieaug prasības investoru piedāvātajām tehnoloģijām un celtniecības standartiem. Arī Eiropas Komisijai šā gada laikā ir jātiek skaidrībā ar jauniem drošības standartiem atomenerģētikā. Tas jāņem vērā, attīstot Visaginas projektu, tāpēc uzskatām, ka minētais termiņš, visticamāk, tiks atlikts. Ne tikai Lietuvas, bet visu apkārtējo valstu interesēs ir, lai Visaginas AES drošības standarti ir visaugstākajā līmenī. Visaginai ļoti tuvu ir Daugavpils, tāpēc domāju, ka Latvija drošībā ir īpaši ieinteresēta.
Ja viss ies gludi, kad sāks darbu Visaginas AES?
Mūsu plāni nemainās, rēķināmies, ka Visaginas AES sāks darbu 2020. gadā.
Ir viedoklis, ka krievi AES Kaļiņingradas apgabalā uzbūvēs ātrāk.
Nevēlos zīlēt kafijas biezumos, tomēr man nav saprotams Kaļiņingradas AES ekonomiskais pamatojums. Kaļiņingradas apgabalā jau tagad ir elektroenerģijas pārpalikums, kopš sākusi darboties jaunā elektrostacija. Kaļiņingradas apgabals tagad un nākotnē sevi pilnībā nodrošina ar elektroenerģiju. Tāpēc nav skaidrs, kur liks tādus enerģijas apjomus, kādus saražos Kaļiņingradas AES.
Kā nav skaidrs? Acīmredzot jau krievi ar Kaļiņingradas AES gatavojas iziet Eiropas tirgū.
Iziet Eiropas tirgū nav tik vienkārši. Lietuva jau pašlaik būvē starpsavienojumu ar Poliju, un tikai 2015. gadā sāks darboties pirmā 500 MW līnija, bet otra 500 MW līnija tiks palaista 2018. gadā. Kaļiņingradas apgabalam nav starpsavienojumu ar Eiropu, pat projekta stadijā nav šādu plānu. Notiek sarunas starp Krieviju un Poliju tikai par esošo elektrolīniju nostiprināšanu. Turklāt Polija ir paziņojusi, ka ir ieinteresēta pirkt elektroenerģiju pirmām kārtām no ES valstīm. Tieši tāpēc es neredzu reālu pamatu AES būvei Kaļiņingradas apgabalā. Jā, krievi jau runāja, ka tur būs rietumu investors, kas ņems 49% Kaļiņingradas AES akciju, bet patlaban tāda nav. Neesmu pārliecināts, ka šis projekts tiks īstenots. Pašā Krievijā ir elektroenerģijas deficīts, ir nepieciešams būvēt jaunas AES tur. Bet būvēt tur, kur nav tirgus, man ir grūti saprotams lēmums.
Nav noslēpums, ka, īstenojot šo projektu, krievi lūkojas uz Baltijas tirgu. Latvijas enerģētikas eksperti saka tā: Baltijā būs viena AES - vai nu to uzbūvēs lietuvieši, vai arī tā būs Kaļiņingradā.
Mūsu nodoms ir būt pirmajiem. Turklāt mums nav ne mazākā nodoma pastiprināt starpsavienojumus ar Kaļiņingradas apgabalu. Mērķis ir starpsavienojumi ar Zviedriju un Poliju, tāpat pastiprināt elektropārvades līnijas ar Latviju. Tālākā nākotnē varētu runāt par vienotu pārvades sistēmas operatoru (PSO) Baltijā. Tā gan nav jauna ideja, bet tai ir dziļa jēga. Mums būs vienots tirgus, kas darbosies saskaņā ar NordPool enerģijas biržas noteikumiem. Visām trim Baltijas valstīm ir jārunā par sinhronu pievienošanos Eiropas kontinentālajiem elektrotīkliem un par vienotu Baltijas PSO.
Lietuvā jau darbojas Baltpool elektrības birža, cik no Lietuvā patērētās enerģijas tiek pirkts caur biržu?
Vairāk nekā 60% elektrības tiek pirkts Baltpool biržā. Tur piedalās un elektrību pērk arī Latvijas un citu valstu uzņēmumi.
Kāda ir Lietuvas enerģētikas stratēģija?
Pēc Ignalinas AES slēgšanas ir izveidojusies situācija, kad 80% visu enerģētisko resursu Lietuva saņem no viena avota - Krievijas. 2020. gadā plānojam, ka no Krievijas pirksim tikai 24% energoresursu, 24% importēsim no citām valstīm, 23% ražosim ar AER, bet 29% iegūsim no Visaginas AES. Tāda īsumā arī ir mūsu enerģētiskā startēģija. Tā jau bija gatava apstiprināšanai Seimā, bet pēc Fukušimas avārijas mēs to vēl papildinām no drošības aspekta, tāpat vēl vairāk uzsveram starpsavienojumu ar kontinentālo Eiropu īpašo nozīmi Lietuvas enerģētiskajā stratēģijā. Domāju, ka jūnijā Seims to apstiprinās.
Lietuva izvēlējusies radikālāko ceļu no tiem, ko paredz t. s. ES trešā enerģētiskā pakete, proti, pilnīgu sadales tīklu un piegādātāja nodalīšanu, ieskaitot īpašumtiesību nodalīšanu. Vai tas nenovedīs pie tā, ka Lietuva būs spiesta maksāt milzīgas kompensācijas līdzšinējiem īpašniekiem - krievu Gazprom un vācu EON?
Runājam gan ar Gazprom, gan EON, lai pierādītu, ka Lietuvai ir jāievieš trešā enerģētiskā pakete. Esam saņēmuši EK apstiprinājumu, ka mums šī ES direktīva ir jāievieš. Tomēr nespējām vienoties ne ar vieniem, ne otriem. Ar arbitrāžu draudēja gan Gazprom, gan EON. Tomēr turpinājām ļoti pacietīgi pārliecināt puses, un, lūk, pavisam nesen notika tikšanās ar Gazprom vadību, pēc kuras Gazprom viceprezidents Valērijs Golubevs atzina (tas gan notika tikai pēc tam, kad Krievijas premjers Vladimirs Putins bija runājis par šo jautājumu ar EK prezidentu Žozē Manuelu Barrozo): Gazprom piekrīt, ka Eiropas trešā enerģētiskā pakete tiks īstenota. Jautājums - kad?
Arī mēs saprotam, ka 2012. gads ir pārāk īss laiks, tāpēc, ja EK piekritīs - pasvītroju: EK tam ir jāpiekrīt, mēs šo termiņu varam pagarināt. Tagad gan EON, gan Gazprom ir mainījis toni, vairs nedraud ar arbitrāžu, un galvenais jautājums ir, kad tas notiks.
Uzskatām, ka pirmais trešās energopaketes modelis - īpašuma tiesību sadalīšana - ir elegantākais veids. To uzsver arī EK. Tas neprasa papildu regulēšanu, tā ir caurspīdīga forma. Jāuzsver, ka elektrības sektorā mēs minēto principu jau esam ieviesuši, un ekonomija ir 150 miljoni litu (31 miljons latu), pārvades un sadales izmaksas ir samazinājušās par 1/3.
Kā tomēr ir iespējams pārliecināt EON un Gazprom atteikties no savām īpašuma tiesībām? Ir bijuši salīdzinājumi pat ar nacionalizāciju.
Neko nevienam nost neņems. Viena uzņēmuma vietā tiks izveidoti divi uzņēmumi, kurā akciju sadalījums būs tieši tāds pats kā vienotajā uzņēmumā. Pēc tam akcionāriem būs tiesības savas daļas brīvprātīgi pārdot. Mēs pat nespiežam viņiem nepalikt akcionāriem arī turpmāk. Tikai, ja viņi paliks akciju īpašnieki sadales uzņēmumā, uzņēmuma operatīvā vadība gan tādā gadījumā tiks īstenota neatkarīgi no viņiem.
Elektrības sektorā, kur jūs pieminējāt Lietuvas panākumus, ieviešot šo tīklu un piegādātāja sadales principu, ir vairāki piegādātāji, bet gāzes piegādātājs tāpat paliek tikai viens - Krievija. Kāda jēga ieviest sadales principu, pirms nemaz cita piegādātāja nav?
Plānojam, ka būs arī citi. Vispirms mēs gribam uzbūvēt savu sašķidrinātās gāzes termināli Klaipēdā. Tas nebūtu reģionālais terminālis, bet piegādātu gāzi salīdzinoši nelielos daudzumos, ja notiek neparedzēta gāzes piegāžu pārtraukšana. Tāpat domājam 2018. gadā uzbūvēt gāzesvada starpsavienojumu ar Poliju un aktīvi nodarboties ar slānekļa gāzes meklēšanu. Cik man zināms, šādas slānekļa gāzes atradnes var būt ne tikai Lietuvā, bet arī Igaunijā un Latvijā.
Latvija cer, ka Lietuva piedalīsies reģionālā sašķidrinātās gāzes termināļa projektā, kas tiks īstenots Rīgā. Vai tā būs?
Jā, mēs varētu piedalīties tādā projektā, tomēr uzskatām, ka pats terminālis, vienalga, kur tas atradīsies - Latvijā, Igaunijā vai Lietuvā, ir tikai tehnisks līdzeklis. Pareizu ceļu iet EK, kas ievieš trešo enerģētisko paketi, nosakot tirgus spēles noteikumus. Ja vispirms būs terminālis, bet nebūs tirgus, tas nestrādās. Ja gāzesvadu sistēma būs tā paša piegādātāja rokās, tad neesam pārliecināti, ka viņš ielaidīs citus konkurentus tirgū. Katrā ziņā darīs visu, lai konkurentus tirgū neielaistu. Tāpēc Lietuvas ceļš ir: vispirms trešā pakete, un tad mazs terminālis Klaipēdā. Vispirms jārada gāzes tirgus, tad var runāt par reģionālo termināli Baltijas valstīs.
Mūsu enerģētiķi iebilst, ka reģionālais sašķidrinātās gāzes terminālis tiktu būvēts Klaipēdā, kura nav pieslēgta pie maģistrālā gāzesvada, jo tas ļoti sadārdzinātu projekta izmaksas. Proti, šāds gāzesvads izmaksātu tikpat, cik terminālis. Ko par to sakāt?
Jau ir sagatavots gāzesvada Jubarkas-Klaipēda projekts, kura prioritārais mērķis ir nodrošināt visas gāzes sistēmas drošību, savienojot Klaipēdu ar maģistrālu gāzesvadu. Projekta īstenošanai Lietuvas valdība jau ir piešķīrusi 80 miljonus litu (16,6 miljoni latu), kas ir 50% no projekta summas, bet otrus 50% ir piešķīrusi Lietuvas dujos.
Dabasgāzes biržas cenas ir svārstīgas: dažreiz tās ir zemākas, bet bieži, īpaši ziemā, ievērojami augstākas nekā gāzesvada gāzei. Sakiet, kā īsti sašķidrinātā gāze konkurēs ar «trubas» gāzi, ja gāzesvads jau ir, tas nav jāceļ, bet sašķidrinātās gāzes termināļa ļoti prāvās izmaksas būs jāsedz patērētājam?
Esam par to domājuši. Ir iespējami gan ilgtermiņa sašķidrinātās gāzes piegādes līgumi, gan spot līgumi, gan līgumi, saskaņā ar kuriem sašķidrināto gāzi piegādā ārkārtas situācijās. Plānojam sašķidrinātās gāzes piegādes sistēmu balstīt uz šo trīs līgumu kombināciju. Uzsveru - Klaipēdā plānojam nelielu termināli, kas ir domāts galvenokārt ārkārtas piegādēm. Šo projektu īstenos Klaipedos nafta, 70% akciju tajā pieder valstij.
Lielas galvassāpes Lietuvai rada arī Baltkrievijas AES projekts. Ko domājat darīt?
Šajā jautājumā ES valstīm jābūt solidārām. Īpaši Latvijai, Lietuvai, Polijai - tuvākajiem Baltkrievijas kaimiņiem. Ir jāizvirza ļoti stingras drošības un vides prasības, lai Baltkrievija visas tās ievērotu. Pēc mūsu Vides ministrijas datiem, Baltkrievijas AES projektā netiek ievērota vesela virkne vides prasību, tāpēc tādu projektu īstenot nedrīkst. Pēdējā ES Enerģētikas padomes sēdē izteicu kategorisku protestu gan pret Baltkrievijas, gan Kaļiņingradas AES projektiem, ja tajos netiks ievērotas vides un drošības prasības.
Un ja tiks ievērotas?
Ja tiks ievērotas, tad skatīsimies. Nepieņemami, ka AES tiek būvēta 50 kilometru no ES dalībvalsts galvaspilsētas, kas atrodas AES evakuācijas zonā.
Ja Aleksandrs Lukašenko ir nolēmis būvēt savu AES, kā īsti jūs varat viņu ietekmēt?
Baltkrievija ir valsts, kura ir parakstījusi starptautisko konvenciju par vides apdraudējuma novērtēšanu pārrobežu kontekstā. Tā būs jāievēro.
Latvijā viena no prioritātēm ir atjaunojamie energorsursi (AER). Kā Lietuva raugās uz to ieviešanu?
Vispirms esam spiesti ievērot Eiropas prasības par AER ieviešanu. Plānojam, ka 23% enerģijas iegūsim no AER, šobrīd no AER iegūstam 17% enerģijas. Zinu, ka Latvijas plāni ir lielāki, jo Latvija ir bagātāka, Latvijai ir pieejami lielāki hidroresursi. Tomēr ir svarīgi AER attīstībā ievērot līdzsvarotību, jo tā ir finansiāla nasta, kas guļas uz lietotāju pleciem. Mēs nedrīkstam attīstīt AER līdz tādam līmenim, kad tas kļūtu neizdevīgi valsts ekonomiskajai attīstībai. Lietuvas enerģētikas stratēģijai ir divi lieli virzieni - atomenerģētika un AER attīstība, tomēr to attīstībai ir jāiet rokrokā ar tehnoloģiju attīstību.