.. Taču no dažām nevainīgām nejaušībām veidojas sistēma, un stundu kavējumi var būtiski ietekmēt sekmes un pilnīgi noteikti - arī pienākuma apziņu. Pērnā gada nogalē Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) veica pētījumu Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo kavējumi un rīcība to novēršanai un secināja - vismaz 20% skolēnu regulāri (vairāk nekā 20 stundu semestrī) neattaisnotu iemeslu dēļ kavē mācības.
Kavē un mānās
IKVD pārstāvis, viens no analītiskās izpētes dalībniekiem Jānis Mihailovs stāsta, ka izpētes gaitā tika aptaujāti 6., 9. un 11. klašu skolēni no 64 skolām visā Latvijā, kā arī 1. un 2. kursa studenti no profesionālās izglītības iestādēm. Biežāk minētais stundu kavējuma iemesls, ko norādījuši tie 388 skolēni, kuri atzinuši, ka kavē skolu vismaz vienu stundu nedēļā, ir slikta pašsajūta vai ārsta apmeklējums. Pirmo mācību stundu izglītojamie mēdz neapmeklēt, jo vēlas izgulēties. Diezgan bieži bastošanas iemesls saistīts arī ar sabiedrisko transportu (tehniskas problēmas, sastrēgumi). Tāpat bieži tiek norādīts, ka izglītojamais nav ieradies izglītības iestādē, jo ir problēmas (konflikti) ģimenē. Arī ārpusstundu nodarbības (sporta sacensības, teātris u. c. aktivitātes) ir visai biežs mācību stundu kavējuma iemesls. «Skolās ir pietiekami stingra kavējumu uzskaite, tomēr skolēnus tas acīmredzot neattur no bastošanas vai viņi izdomā, kā mānīties. Piemēram, ir skolas, kurām ir problēma šo uzskaiti veikt visu mācību dienu. Tad ir situācijas, kad kontroles brīdī klase ir skolēnu pilna, bet, tiklīdz viņi zina, ka neviens vairs uzskaiti neveiks, daļa dodas prom,» novērojis J. Mihailovs.
Arī Rīgas Teikas vidusskolas direktore Inguna Bergmane ir vienisprātis, ka stundu kavēšana ir aktuāla tēma un skolas personālam arvien jābūt modram, kā skolēnus motivēt apmeklēt visas mācību stundas. «Ar pamatskolas audzēkņiem šādu problēmu nav īpaši daudz, lielākoties bastošana kļūst aktuāla 8., 9. un vidusskolas klasēs, kad pusaudžiem liekas, ka viņi ir gana lieli un patstāvīgi, ar saviem uzskatiem par atļauto un neatļauto. 12. klasē gan šī tendence samazinās, jo skolēni saprot, ka ir jāmācās, jo priekšā eksāmeni un nākotnes perspektīvai ir svarīgi, ar kādām sekmēm skola tiek absolvēta,» saka I. Bergmane.
Vecāki piesedz
Daudzās lielu pilsētu skolās ir ne tikai noteikumi, kas regulē, ka skolēni nedrīkst bez atļaujas pamest skolas telpas stundu laikā, bet arī elektroniskā reģistrēšanās sistēma, taču tas netraucē bastot pirmās un pēdējās stundas - aizguļoties, kavējoties sastrēgumos un pēcpusdienā dodoties mājās agrāk, jo stunda šķiet neinteresanta vai arī jāsteidzas uz kādu pulciņu. Visu IKVD 1765 aptaujāto skolēnu atbildes par savu un savu klasesbiedru kavējuma iemesliem liecina, ka būtiski izglītojamā mācību stundu apmeklētību ietekmē stundu pasniegšanas veids, mācību satura izpratne, savstarpējās attiecības (konflikti) ar pedagogiem un skolasbiedriem, attiecības ģimenē, kā arī apstāklis, ka vecāki ļauj saviem bērniem neapmeklēt skolu. «Bieži vien tieši vecāki ir tie, kas piesedz savus bērnus, uzrakstot attaisnojošas zīmes par kavējumiem, it sevišķi, ja atvase it kā normāli tiek galā ar mācībām un nekonfliktē ar skolasbiedriem, pedagogiem. Taču šāda attieksme neveicina atbildīgu attieksmi pret skolu, kuras apmeklēšana skolēniem ir pienākums, gluži tāpat kā vecākiem došanās uz darbu,» stāsta J. Mihailovs un uzsver, ka aptauja rāda - kavējuma iemesli ir visdažādākie, sākot no visparastākā slinkuma un ārpusskolas nodarbēm līdz pat darbam, jo daļa skolēnu, sevišķi profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi, paralēli mācībām arī strādā.
Valmieras Viestura vidusskolas direktors Uldis Jansons uzskata - skolēnu attieksme pret mācību darbu parāda kopējo atbildības izjūtas līmeni sabiedrībā, attieksmi pret pienākumu kā tādu. «Ir skolēni, kas novērtē savu ieguvumu, mācoties kārtīgi, un ciena skolas darbu. Viņi tikpat kā nekad nekavē vai vismaz nekavē ļaunprātīgi. Bastotāji pamatā ir vienas un tās pašas personas. Vienam stundas nešķiet gana aizraujošas, citam no rīta gribas ilgāk pagulēt. Svarīga ir vecāku iesaistīšanās, un priecājos, ka ģimenes aizvien vairāk saprot savu lomu - veiksmīgu ceļu cauri skolai bērnam nodrošināt var tikai sadarbība skolai ar vecākiem un visiem kopā ar skolēnu,» saka U. Jansons.
Skola vien galā netiek
Vecāku vai bērnu likumisko pārstāvju neiesaistīšanās, bezatbildība un vienaldzība ir arī visbiežāk minētā problēma, ar kādu skolām nākas saskarties skolēnu neattaisnoto mācībstundu kavējumu uzskaitē un novēršanā, liecina IKVD pētījums. «Skolas veic diezgan rūpīgu kavējumu uzskaiti, var teikt, strādā ar problēmsituācijām diezgan individuāli, taču skola viena nevar novērst problēmu. Ja ir vairāk nekā 20 neattaisnoti kavētu stundu, skola rakstiski sazinās ar vecākiem, aicina uz sarunām, turklāt jāatceras, ka katra situācija ir atšķirīga: citādi būs jārunā ar skolēnu, kas kavē slinkuma dēļ vai izraisa konfliktus klasē, un pavisam kas cits, ja skolēns spiests paralēli piestrādāt un pelnīt iztiku,» skaidro J. Mihailovs. No 20% regulāro kavētāju aptuveni pusei esot arī mācību un uzvedības traucējumi.
I. Bergmane stāsta, ka lielākoties tomēr, ar vecākiem izrunājoties, esot iespējams rast pozitīvus risinājumus, taču diemžēl esot arī gadījumi, kad jāiesaista sociālais dienests, jo vecāki saviem spēkiem nespējot nodrošināt, ka bērns ierodas skolā. «Sākumskolēnu ierašanās skolā 100% ir vecāku atbildība! Un vēlākajos gados skolēna attieksme pret bastošanu ir likumsakarīgas sekas,» uzskata direktore.