Stiklotajā paviljonā aptuveni 250 kvadrātmetru platībā atradīsies septiņas līdz desmit tirdzniecības vietas. «No vienas puses, mums ir vienalga, kas tur tirgojas, jo mūsu interese ir saņemt nomas naudu. No otras puses, mēs saprotam, cik nozīmīga ir šī vieta - dienā to šķērso aptuveni 76 tūkstoši cilvēku, kas ir lielākā gājēju intensitāte Ziemeļeiropā,» Dienai stāsta Jānis Brants, zemesgabala īpašnieks un uzņēmuma Regals nami komercdirektors. Pēc viņa teiktā, intereses par iespējām iznomāt kādu no tirdzniecības vietām pagaidām netrūkst. «Dārgus apģērbus un apavus droši vien tur nevarēs nopirkt. Visticamāk, tās būs impulsa preces - varbūt telefoni, uzkodas, ziedi,» prognozē J.Brants.
Paviljons, kas veidots pēc projektēšanas biroja Vidzemes celtnieks 1 projekta, būs izgatavots no caurspīdīga un necaurspīdīga stikla profiliem, tas būs gaišs un viegls, stāsta J.Brants un piebilst, ka projektā iestrādāti kvalitātes kritēriji, ko izvirzīja pilsēta. «Kā pagaidu būvei šim objektam no pilsētas puses tika izvirzītas samērā augstas prasības,» atzīst Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe un piebilst, ka paviljons «kā kompromisa būve» ir labs veids, kā pagaidām sakārtot šo teritoriju. J.Dripe prognozē, ka arī turpmāk «ekonomiskās recesijas ietekmē šādas pagaidu būves pilsētā parādīsies arvien biežāk».
Tā kā apbūvējamais zemesgabals atrodas nozīmīgā vietā - tieši pretī Centrālajai dzelzceļa stacijai, no kurienes daudzi simti iedzīvotāju dodas tālāk pilsētas centra virzienā, - rodas jautājums, kas turpmāk notiks ar puķu tirgotājiem, kas tur izvērsuši tirdzniecību un nereti, turpat laistot ūdeņus, rada nepievilcīgu skatu. J.Brants saka: «Ja noslēgsim līgumu ar lielu ziedu tirgotāju, kad paviljons būs gatavs, tantiņas ar ziediem tur vairs nesēdēs. Līgumus ar viņām vairs neslēgsim.»