D. Kamerona vizītes iemesls ir šodien Rīgā notiekošais Ziemeļu nākotnes forums, kura galvenās tēmas ir digitālās plaisas mazināšana sabiedrībā un zaļās ekonomikas konkurētspēja. Forums ir Skandināvijas un Baltijas valstu, kā arī Lielbritānijas premjeru, augsta līmeņa valstsvīru un ekspertu tikšanās, kas notiek jau trešo gadu.
Tā izveides iniciators ir pats D. Kamerons, tomēr šogad viņa dalība forumā ir visai simboliska. Uzreiz pēc atklāšanas plenārsēdes viņa dienaskārtībā paredzēta atgriešanās dzimtenē, savā vietā atstājot Apvienotās Karalistes plānošanas ministru Niku Boulsu. Tomēr pirms tam D. Kameronam iecerētas divpusējas tikšanās gan ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu, gan valdības vadītāju Valdi Dombrovski (Vienotība).
Valsts prezidenta kancelejā Diena noskaidroja, ka galvenās abu valstsvīru sarunas tēmas ir Latvijas un Apvienotās Karalistes divpusējās attiecības, kā arī ES attīstības tendences kopumā, piemēram, kādai Lielbritānijas premjera ieskatos jābūt ES, lai tajā dalību turpinātu arī viņa valsts.
Savukārt premjera birojā Diena uzzināja, ka V. Dombrovska un D. Kamerona sarunas tēma ir abu valstu divpusējās ekonomiskās attiecības. Latvijas puse cer britus iekārdināt aktīvākai sadarbībai, atsaucoties uz faktu, ka Latvija šobrīd ir visstraujāk augošā ekonomika ES, turklāt Lielbritānijā dzīvo vērā ņemama latviešu diaspora.
Tomēr, kā jau pragmatiskās starptautiskās attiecībās, no sarunas tiek gaidīti arī konkrēti rezultāti - Latvijas puse centīsies nodrošināties ar Lielbritānijas premjera atbalstu Latvijas uzņemšanai OECD, kas ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Savukārt Lielbritānija ir aktualizējusi jautājumu par kopīgiem mērķiem gaidāmajā ES galotņu sanāksmē, kur tās prioritāte ir Eiropas globālās konkurētspējas veicināšana, ko stipri iedragāja nesenā finanšu krīze.
Jautāts, vai tas varētu būt saistīts ar šobrīd aktuālo jautājumu par Eiropas finanšu transakciju nodokli, kas Lielbritānijai kā globāla mēroga finanšu centram būtu visai neizdevīgs, premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke atzina, ka šim jautājumam sarunā varētu pieskarties pastarpināti. Galvenais uzsvars būšot ES iekšējā brīvā tirgus stiprināšana - ja preču kustības jomā tas darbojas labi, tad pakalpojumu tirgū vēl pastāv barjeras, kuru nojaukšana veicinātu ES kopējā IKP izaugsmi.
Jāpiebilst, ka pērn, kad Ziemeļu nākotnes forums notika Stokholmā, Zviedrijas avīze Dagens Nyheter rakstīja, ka analītiķi ir pārliecināti - D. Kamerona patiesais nolūks ir caur forumu Eiropā izveidot «Ziemeļu aliansi», kura varētu mest izaicinājumu Briseles eirokrātiem un Francijas uzskatiem par labāko ekonomikas pārvaldības modeli.
Ārpolitikas eksperte politoloģe Žaneta Ozoliņa Dienai gan norādīja, ka diez vai D. Kamerona mērķis ir savstarpēji pretstatīt ES valstis, tomēr Lielbritānijas vēlme uzturēt ciešāku sadarbību ar Eiropas Baltijas jūras reģionu ir pašsaprotama. «Pēc paplašināšanas ES ir vērojama gan mērķtiecīga, gan ad hoc [spontāni] reģionālu apvienību veidošanās, tāpēc, liekot pēdiņās, varētu teikt, ka Kamerona kungs brauc sev veidot vēl vienu labu attiecību modeli ar Eiropas valstīm,» viņa teica.
Politologs Andris Sprūds savukārt uzskata: «Nav mazsvarīgi, ka Lielbritānijai ir nepieciešami sabiedrotie Ziemeļeiropā. Tas Latvijai dod iespēju iegūt sabiedrotos dažādos virzienos, jo skaidrs, ka Kamerons nebrauc tur, kur viņam ir pilnīgi neinteresanti, bet nav arī tā, ka, ierodoties Kameronam, viņš pēkšņi kļūs par mūsu vienīgo sabiedroto.» Politologs arī piebilda - Latvija savā ziņā pretendē uz reģionālas nozīmes finanšu centra statusu, tādēļ abu valstu pozīcijas attiecībā uz iespējamo Eiropas finanšu transakciju nodokli varētu būt līdzīgas.