Tomass Transtremers ir dzimis 1931. gadā Stokholmā, ziņo LETA. 1956. gadā viņš ieguva grādu psiholoģijā un 1960. gadā sāka strādāt kādā jauno likumpārkāpēju labošanas iestādē. Paralēli darbojoties psiholoģijas jomā un rakstot dzeju, T. Transtremers strādājis arī ar invalīdiem, cietumniekiem un narkomāniem.
T. Transtremera debija 1954. gadā ar dzejoļu krājumu 17 dzejoļi ir salīdzināma ar sprādzienam līdzīgo Čaka debiju XX gadsimta 20. gadu Latvijā, jaunā krājuma ievadā raksta J. Kronbergs. Līdz 1990. gadam, kurā pārcieta insultu, viņš bija sarakstījis desmit dzejoļu krājumu. Slimība ietekmēja viņa runas spēju, taču pēc sešu gadu pārtraukuma nāca klajā grāmata Sēru gondola, kas viņa dzimtajā Zviedrijā tika pārdota 30 000 eksemplāru. Viņa pēdējais darbs - 45 haiku krājums - izdots 2004. gadā. Autora dzeja tulkota vismaz 46 valodās. Pirmā Transtremera grāmata latviski bija izlase Atmiņas mani redz (Jumava, 1999), atdzejotāji: Vizma Belševica, Uldis Bērziņš, Knuts Skujenieks, Juris Kronbergs un citi.
Nobela prēmijas žūrija apbalvojumu piešķīrusi par Transtremera «koncentrētajiem, caurspīdīgajiem tēliem, kas dod jaunu skatu uz realitāti». Transtremers ir viens no spilgtākajiem Eiropas modernistiem literatūrā, uzskata G. Godiņš: «Sevišķi tulkojot, var sajust Transtremera valodisko precizitāti. Nav liekvārdības, nav falšas un saskaistinātas poētikas. Otra viņa dzejas īpatnība - pasaules lielā elpa. Viņš pārzina pasaules literatūru, vēsturi. Tāda neuzmācīga poētiska enciklopēdija.»
T. Transtremers ir vairākkārt viesojies Latvijā un bijis personīgi pazīstams ar rakstnieci Vizmu Belševicu, kā arī šā gada jubilāru dzejnieku Knutu Skujenieku un citiem mūsu literātiem. Viņa daiļrades ietekme jūtama zviedru, somu, kā arī igauņu un latviešu dzejā. Transtremera dzejai raksturīga smalka humora un ironijas izjūta, tomēr tā nav šī dzejnieka galvenā būtība, piebilst tulkotājs G. Godiņš. Nobela prēmijas tiks pasniegtas 10. decembrī svinīgā ceremonijā Stokholmā.