Svinīgo prēmijas pasniegšanas ceremoniju piektdien Norvēģijas galvaspilsētā Oslo atteikušās apmeklēt vairākas valstis, tādējādi paklausīgi reaģējot uz Pekinas pēdējo nedēļu diplomātiskajās aprindās izteiktajiem mājieniem, ka pasākuma apmeklējums var negatīvi ietekmēt attiecības ar Ķīnu.
Pekinas ultimāts
Norvēģijas Nobela komitejas 8. oktobrī publiskoto lēmumu šajā gadā Miera prēmiju piešķirt Liu par «ilgo un nevardarbīgo cīņu par cilvēku pamattiesībām Ķīnā» pasaule bija gaidījusi, jo minējumi, ka apbalvojumu varētu piešķirt kādam no ķīniešu disidentiem, tika izteikti jau vairākus gadus, un 2010. gadā balvas piešķīrēji beidzot sadūšojās šādam solim.
Dažus mēnešus pirms tam Pekina aicināja Norvēģijas Nobela komiteju nepiešķirt Miera prēmiju Liu, brīdinot, ka tādējādi varētu ciest Ķīnas un Norvēģijas attiecības. Šāds lūgums raisīja izbrīnu, jo ievērojamā organizācija vienmēr ir uzsvērusi, ka tā ir pilnībā neatkarīga no Norvēģijas valdības.
Pirmā oficiālā Pekinas reakcija uz Nobela Miera komitejas lēmumu parādījās tikai 17. oktobrī, kad Ķīnas valdības kontrolētā ziņu aģentūra Siņhua paziņoja, ka nosoda apbalvojuma piešķiršanu «noziedzniekam», un apsūdzēja Nobela komiteju prestižās prēmijas pārveidošanā par «politisko ieroci, ko savā labā izmanto daļa rietumvalstu».
Pēcāk Ķīna paziņoja, ka uz nenoteiktu laiku pārtrauc sarunas ar Oslo par divpusējo tirdzniecības līgumu. Pagājušajā nedēļā Ķīnas pārstāvji izteicās, ka turpmāk būšot grūti saglabāt draudzīgas attiecības ar Norvēģiju. Uz to Oslo atbildēja, ka divpusējo attiecību pasliktināšanās gadījumā būšot vainojama tikai un vienīgi Pekina.
Ķīna vērsās pie valstīm, kurām ir vēstniecība vai konsulāts Oslo, ar brīdinājumu neapmeklēt 10. decembrī paredzēto Miera prēmijas pasniegšanas ceremoniju. Uz Pekinas aicinājumu atsaucās 18 valstis, kuru vidū ir pašreizējā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas prezidējošā valsts Kazahstāna, Krievija, Ukraina, Serbija, Venecuēla, Irāna un Kuba.
Cilvēktiesību aizstāvji Krievijā uzskata, ka Maskavas pārstāvja nepiedalīšanās svinīgajā pasākumā liecina par cilvēktiesību problēmām pašā Krievijā. «Acīmredzot attiecības ar Ķīnu, kas ir satraukusies par prēmijas piešķiršanu ķīniešu politieslodzītajam, mūsu valstij ir svarīgākas par pasaules vienprātību cilvēktiesību sfērā,» cilvēktiesību organizācijas Memoriāls vadītāju Arsēniju Roginski citē aģentūra Interfax.
Liela daļa pasaules valstu pārstāvju piektdien ieradīsies Oslo rātsnamā, lai godinātu šī gada Nobela Miera prēmijas laureātu. Diemžēl paša Liu tur nebūs, jo viņš kopš pērnā gada izcieš 11 gadu cietumsodu par nodomu gāzt valsts varu.
Viņš bija viens no iniciatoriem 2008. gada decembrī 300 Ķīnas inteliģences pārstāvju un cilvēktiesību aktīvistu parakstītajam manifestam, kurā Ķīnas Komunistiskā partija tika aicināta veicināt vārda brīvību un sarīkot daudzpartiju vēlēšanas.
Ķīnai sava prēmija
Pēc paziņojuma par Miera prēmijas piešķiršanas Liu Ķīnas varas iestādes piemēroja mājas arestu viņa sievai Liu Sji un vairākiem disidentiem, lai nepieļautu viņu došanos uz Oslo.
Cilvēktiesību organizācija Amnesty International vēsta, ka Ķīnas varas iestādes neļauj izbraukt no valsts aptuveni 200 cilvēkiem, kuri varētu doties saņemt balvu Liu vietā.
Pēdējoreiz apbalvojuma pasniegšanas ceremonijā ne laureāts, ne viņa pārstāvis neieradās 1935. gadā, kad prēmiju piešķīra vācu pacifistam un nacistu kritiķim Karlam fon Oseckim, kurš tobrīd atradās cietumā.
Pekinā ceturtdien tiks pasniegta Konfūcija Miera prēmija, kas ir Ķīnas atbilde Nobela Miera prēmijai, ziņo Reuters. To saņems bijušais Taivānas viceprezidents Lieņs Čaņs.