Gadījumā, ja pamatparāds un zaudējumi - kopā Ls 302 netiks samaksāti (mēneša laikā), kompānija Regnus ir pilnvarota pēc sava ieskata izvēlēties un uzsākt jebkādas aktīvas darbības, t. sk. visas Jūsu kustamās mantas, kas atrodas Jūsu vai radinieku dzīvesvietās, aprakstīšanu, izvešanu un pārdošanu izsolē. Vienlaicīgi mēs lūgsim tiesu apķīlāt Jūsu naudas līdzekļus kredītiestādēs un arestēt nekustamo īpašumu.»
Šādu un līdzīgas vēstules noteikti saņēmis ne viens vien parādnieks, no kura kreditors parādu nevis atgūst pats, bet uztic to darīt parādu atgūšanas kompānijai.
Parāds aug zibenīgi
Latvijas Kredītņēmēju apvienība ik dienas saņem divas trīs sūdzības par parādu piedzinēju agresīvo rīcību, kas dažbrīd balansē uz likumības robežas. Apvienības valdes loceklis un jurists Jānis Āboliņš atzīst, ka atsevišķu parādu piedziņas firmas darboņu nekaunības robeža ir neaprakstāma. Bijis gadījums, kad parāds no 600 latiem pieaudzis līdz pat 20 000. «Pieminētās firmas Regnus draudi izvest mantu ir spilgts nelikumības piemērs, jo šādas tiesības ir tikai zvērinātam tiesu izpildītājam pēc tiesas lēmuma. Šādas vēstules ir arī psiholoģiskas iebiedēšanas paņēmiens,» skaidro jurists. Nereti vecvecāki, uzzinot par mazbērnu parādiem, gatavi atdot pēdējo, lai arī parādsaistības pret viņiem vispār nav attiecināmas. Parādu piedzinējiem nav tiesību ierasties aizņēmēja vai viņa radinieku darba un dzīves vietā.
Saņemot šāda satura vēstules, visprātīgākais tās iesniegt policijā vai tiesā, jo līdz ar to apstāsies līgumsodu prasības, iesaka Jānis Āboliņš. Tiesa izvērtēs, cik pamatota ir līgumsoda summa un tā nekad nebūs simts un vairāk procentu, iespējams, pat tiks uzsākts kriminālprocess par krāpniecisku naudas izspiešanu. Tāpat ir iespēja atrast kompetentu juristu, kas palīdzēs ar padomu, pārstāvēs tiesas sēdē un būs jāsamaksā tikai valsts nodeva, tiesas izdevumi nepārsniegs pat 30 latu. Tiesnesis ņems vērā visus faktus, īpaši, ja cilvēks nav ļaunprātīgs nemaksātājs.
Nezina savas tiesības
«Attiecībā uz parādu piedziņas procesu visbiežāk patērētāji sūdzas par parāda summas nepamatotību, parāda piedziņas kā pakalpojuma maksas apmēru, par personas datu nodošanu trešajām personām, zvaniem radiniekiem, darba devējam. Bijušas arī sūdzības, ka saziņai tiek izmantoti sociālie tīkli,» stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Ilze Žunde un piebilst, ka sūdzību kļūst arvien vairāk. Tāpat saņemtas pretenzijas par parādu piedzinēja rīcības tiesiskumu - draudiem veikt kustamās mantas aprakstīšanu, izvešanu un pārdošanu izsolē, draudiem vērsties policijā kriminālprocesa uzsākšanai, lūdzot kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu.
«Cilvēki nezina savas tiesības un kā sevi aizstāvēt, tā ir lielākā problēma. Var jau ieteikt - aizņemies atbildīgi, bet tikpat labi gribu atgādināt - aizdod atbildīgi,» stāsta Jānis Āboliņš.
Arī Inga cietusi no parādu piedzinēju mantrausības. Viņa par savām nedienām savulaik sūdzējusies LNT raidījumā Tautas balss, bet, tuvinieku nobiedēta ar lieliem tiesu izdevumiem, pieprasīto summu jau samaksājusi. Kredītu ņēmusi Ge Money, pēc tam telefoniski informēta, ka līgumsaistības tālāk nodotas firmai Lindorff. Ticis sastādīts maksājumu grafiks par noteiktu atmaksas summu un procentiem. Kad 27. jūnijā atlicis pēdējais maksājums - 165 lati, 10. jūnijā piezvanījusi, lai precizētu to, bet uzzinājusi, ka ar Lindorff saistība pārtraukta un jāvēršas atkal Ge Money. Inga atklāj, ka nedienas ar to nebeidzās. «Ja pati nebūtu zvanījusi, tā arī neuzzinātu, ka tālāk attiecības jākārto ar firmu Paus Konsults, kuri man pieprasīja līgumsodu ar atpakaļejošu datumu no janvāra līdz jūnijam un pieprasītā summa jau bija 280 latu,» stāsta Inga. Viņai skaidrots, ka Civillikums nav pārkāpts.
Mutiska vienošanās neder
«Mutiskas vienošanās nekad nav pierādāmas. Nesen kāda kundze sūdzējās, ka ar bankas menedžeri mutiski vienojušies par ikmēneša maksu - 30 latiem un viņas saistības nenodos parādu piedziņas nodaļai, bet pēc pusgada viņa uzzina, ka tomēr izdarīts pretējais,» stāsta apvienības pārstāvis un ieteic jebkuru vienošanos ar kredītiestādēm noformēt rakstiski divos eksemplāros, abpusēji parakstot. Tāpat jebkuram rakstiskam iesniegumam pieprasīt rakstisku atbildi. Tiesā tas kalpo kā pierādījums, ka neesat slēpušies un ar kredītiestādi notikušas sarunas.
«Cilvēki, kas nezina savas tiesības, šādās situācijās bieži jūtas bezpalīdzīgi un nobīstas,» teic jurists un skaidro, ka diemžēl šobrīd parādu piedziņas firmu var nodibināt jebkurš un par darbības likumību nav pat jāsaņem licence. Ja jaunā Saeima apstiprinās izstrādāto likumu par parādu piedziņas kārtību, pēc Jāņa Āboliņa domām, tas nepieļaus daudzus ētikas pārkāpumus, negodīgām firmām atņems licenci un strikti noteiks, kurā laikā var kontaktēties ar klientiem.