Piemēram, papildu 4,9 miljonus latu jau nākamgad budžetā cerēts iegūt ar lielākām dabas resursu nodokļa likmēm, bet vēl trīs miljonus - ar autoceļu lietošanas nodevām kravas automašīnām.
Kā Diena jau rakstīja, valdības vienošanās par darbaspēka nodokļu samazinājumu paredz par 0,5% samazināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes darba devējiem un darba ņēmējiem, paaugstināt neatliekamo minimumu no 45 līdz 53 latiem un paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamajiem no 80 līdz 116 latiem.
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) neslēpj gandarījumu par valdības un sociālo partneru sasniegto vienošanos nodokļu samazināšanas jomā, norādot, ka tas ir grūtās sarunās panākts nozīmīgs solis, jo līdz ar to ir panākta svarīgākā vienošanās par nākamā gada budžeta ieņēmumiem un būs iespējams sākt plānot ministriju tēriņus. Savukārt sociālie partneri norāda - lai gan darba devēji un arodbiedrības ir devušas akceptu Finanšu ministrijas (FM) ierosinātajam priekšlikumam, sasniegtais darbaspēka nodokļu sloga samazinājums ir tikai īslaicīgs kompromiss, lai nodrošinātu 2014. gada budžeta apstiprināšanu.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izpilddirektore Līga Meņģelsone, vērtējot valdības apstiprināto vienošanos par darbaspēka nodokļiem, to raksturoja kā «pieņemamu». No darba devēju viedokļa pozitīvi ir vērtējams valdības lēmums samazināt sociālo iemaksu likmi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, atvieglojumu par apgādājamajiem palielināšana, kā arī plāns atlikt diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu, jo šīs ieceres īstenošana šobrīd prasītu lielas administratīvās izmaksas. Tomēr kopējais nodokļa sloga samazinājums no sociālo iemaksu likmes ir neliels, uzsver L. Meņģelsone. «Neapliekamā minimuma paaugstināšanas rezultātā strādājošajam ieguvums būs tikai ap 1,5 latiem, un atbalstījām šo normu tikai, lai veicinātu šo virzību uz neapliekamā minimuma paaugstināšanu,» viņa norāda. Savukārt LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns norāda, ka straujāka darbaspēka nodokļu sloga samazināšana veicinātu budžeta ieņēmumu kāpumu, jo daudzi uzņēmumi atteiktos no «aplokšņu» algām. Tomēr tad budžeta ieņēmumu pieaugums būtu jāgaida vismaz divus gadus, un, šķiet, valdība vēl nav gatava šim solim, piebilst P. Leiškalns.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vērtējums par valdības panākto vienošanos ir neviennozīmīgs, norāda organizācijas pārstāve Sanita Lorence. Arodbiedrības atzinīgi vērtē faktu, ka, veidojot budžetu, valdība beidzot ir ņēmusi vērā prasības mazināt sociālo nevienlīdzību, tomēr sociālo iemaksu likmes samazinājums sadalīts netaisnīgi. «Pirms krīzes sociālo iemaksu likme tika paaugstināta tikai darba ņēmējiem, taču tagad tiek samazināta arī darba devējiem,» atgādina LBAS pārstāve. Pēc arodbiedrību domām, valdība arī nerīkojas pietiekami aktīvi, lai veicinātu valsts labklājībai nozīmīgo ražošanas attīstību.
Dienas veiktie aprēķini liecina, ka iedzīvotājam, kura alga pirms nodokļiem ir 500 latu un kuram nav apgādājamo, valdības apstiprinātās nodokļu izmaiņas pie algas papildus nodrošinās 3,82 latus, savukārt viņa darba devējam izmaksas samazināsies par 2,50 latiem. Iedzīvotājam ar 500 latu algu pirms nodokļiem un vienu apgādājamo ieguvums no nodokļu samazinājuma veidos 12,46 latus, bet iedzīvotājam, kuram ir divi apgādājamie - 21,10 latus.