Nevar nepiekrist pēc čempionāta pēdējās spēles izteiktajam komandas kapteiņa Herberta Vasiļjeva atzinumam: «Līdzjutēji var lepoties ar komandu, jo tā paveica lielu darbu.» Ieskatoties statistikas ailēs, solis uz priekšu nav sperts - tāpat kā pirms gada, hokeja izlase ir 11. vietā, tomēr ne vienmēr skaitļi atspoguļo patieso ainu. Piemēram, 2012. gadā, Teda Nolana pirmajā vadīšanas gadā, hokejisti ieņēma 10. vietu, taču pēc čempionāta palika rūgtuma piegarša. Hokejisti mājup brauca pēc trijiem «sausajiem» zaudējumiem - 0:3 pret Norvēģiju, 0:2 pret Dāniju un 0:4 pret Zviedriju.
Rezultatīvs un skatāms hokejs bija 2014. gada izlases vizītkarte. Pirms čempionāta treneri skaidroja, ka šoreiz būs trīs puslīdz līdzvērtīgi uzbrucēju trijnieki, un šis paredzējums arī piepildījās. Sākumā vezumu priekšējā līnijā pavilka Kaspara Daugaviņa maiņa, pēc tam spundi vaļā atspēra arī pieredzējušā Vasiļjeva trijnieks, savu pienesumu deva arī potenciālie līderi Zemgus Girgensons un Miks Indrašis un pat ceturtās maiņas spēlētāji. Trešo gadu PČ ir kārtība, ka visām 16 komandām pirmajā stadijā ir pa septiņām spēlēm. 2012. gadā Stokholmā Latvijas izlase iemeta 11, 2013. gadā Helsinkos - 14, bet 2014. gadā Minskā - jau 20 ripu. Tik rezultatīva izlase pēdējo reizi bija 2007. gadā Maskavā, bet tad otrajā posmā bija jāspēlē ar lejasgala komandām par palikšanu grupā.
Bažas pirms čempionāta tika izteiktas par aizsardzības līniju. Salīdzinot ar Soču olimpiādi, nebija četru vadošo aizsargu - Sanda Ozoliņa, Oskara Bārtuļa, Arvīda Reķa un Krišjāņa Rēdliha. Šajā situācijā pārāk liela slodze gūlās uz diviem pāriem, kuros spēlēja Artūrs Kulda, Guntis Galviņš, Kristaps Sotnieks un Georgijs Pujacs. Īpaši jāizceļ Kulda, kurš bija balsts aizsardzībā un ar četrām ripām valstsvienībā arī labākais vārtu guvējs. Skatoties pēc skaitļiem, šogad tika ielaists par vienu ripu mazāk (24) nekā pirms gada Helsinkos (25). Spēlē ar Vāciju izveidojās nepatīkami pārrāvumi uz aizsardzības zonas zilās līnijas, bet tam par iemeslu lielā mērā bija arī treneru izvēlētā savdabīgā taktika un malējo uzbrucēju pasivitāte.
Par vārtsargu līniju pirms čempionāta galvenais treneris Teds Nolans izteicās ļoti atzinīgi: «Manā laikā tik laba vārtsargu līnija vēl nav bijusi. Ir divi augsta līmeņa vārtsargi.» Tā arī bija, bet praksē ir pierādījies, ka labāk tomēr, ja ir viens, kurš patiešām ir uz pacēluma viļņa. Divas no trijām uzvarām izdevās izcīnīt, pateicoties labam sniegumam priekšējā līnijā, nevis ar izcilu vārtsargu spēli, kā tas ir bijis vairākkārt iepriekšējos čempionātos. Uzvarā ar 5:4 pār Kazahstānu vārtus sargāja Edgars Masaļskis, bet 6:5 panākumā pār ASV - Kristers Gudļevskis. Zinot, ka Gudļevskis šosezon Ziemeļamerikā no zemākajām līgām aizspēlējās līdz NHL, lielākās cerības tika saistītas ar viņa spēli. Kristeram pašam jāatzīst, ka pirms gada Helsinkos un februārī olimpiādē Sočos viņš komandu pavilka vairāk. Raugoties nākotnē, abiem pamatvārtsargiem jārēķinās, ka nopietni konkurenti aug Šveices A līgā, kur spēlē Ivars Punnenovs un Elvis Merzļikins.
Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans jau ir izteicies, ka šovasar izlasei tiks meklēts jauns galvenais treneris. Nolanam esot grūti nosēdēt uz diviem krēsliem. Arī nākamsezon viņš turpinās trenēt NHL klubu Bufalo Sabres. Nolans izlasei atklāja uzbrucēju Miku Indraši un vārtsargu Kristeru Gudļevski, kā arī izsniedza uzticības kredītu dažiem, kuri meistarībā atpaliek no citiem, bet kuriem vairāk deg acis apliecināt sevi laukumā. Uzskatāmākais piemērs ir Koba Jass. Maz ticams, ka viņš iekļūtu valstsvienībā, ja pie vadības grožiem būtu kāds Latvijas hokeja speciālists.
Šosezon Nolana metodes iepazinušais pieredzējušais uzbrucējs Vasiļjevs uzsvēra arī citu viņa pienesumu: «Nolans ļoti lielu vērību pievērsa taktikai. Tas ir viņa devums Latvijas hokejam. Tagad mūsu cīņassparam ir sistēma, ko viņš pielicis, - varbūt bez galvas nevajag spēlēt, bet gan pamēģināt apmānīt pretinieku.»
Kad Latvijas žurnālisti painteresējās, ko Nolans pēc pēdējās spēles ģērbtuvē teicis spēlētājiem, Tedam aizlūza balss un acīs pat sariesās asaras. Ārēji mierīgs, bet sirdī dziļi sentimentāls - arī tāds pie Latvijas hokeja izlases vadības grožiem bijis kanādiešu speciālists Nolans.