Kad turnīra tabulā divi punkti beidzot bija ierakstīti, Rīgas Dinamo galvenais treneris Normunds Sējējs varēja atviegloti nopūsties un visiem atgādināt, cik sarežģīta situācija bija pirms spēles Ufā. «Trīs spēles bijām zaudējuši, turklāt Latvijas izlase vēl zaudēja cīņā par ceļazīmi uz Phjončhanas olimpiskajām spēlēm. Astoņi dinamieši spēlēja valstsvienībā, un viņi bija noguruši gan fiziski, gan arī psiholoģiski.»
Par spīti neveiksmēm, Rīgas Dinamo spēli iesāka aktīvāk un divas trešdaļas spēlēja labāk par mājiniekiem. Ar nepiekāpību laukumā izdevās iegūt skaitlisko vairākumu, ko uz veiksmes un meistarības rēķina divas reizes realizēja. Pēc Gunta Galviņa metiena ripa no Ufas uzbrucēja Andresa Enkvista nūjas ielēca augšējā vārtu stūrī. Pēc leģionāra Patrika Malena metiena ripas lidojuma virzienu prasmīgi jau izmainīja Koltons Gilīss, kuru ir gandrīz neiespējami aizdabūt prom no vārtu priekšas. Iegūtais divu vārtu pārsvars pret tāda līmeņa komandu kā Salavat Julajev tomēr nebija pietiekošs, lai izcīnītu uzvaru pamatlaikā. Otrajā pārtraukumā pieredzējušais Rīgas Dinamo uzbrucējs Pjotrs Ščastļivijs tālredzīgi norādīja, ka svarīgi būs ievērot spēles disciplību. Diemžēl ne visi to ņēma vērā. Pretinieku zonā Kaspars Saulietis nopelnīja noraidījumu, un mājinieki panāca 1:2. Māris Bičevskis netika līdzi savam pretspēlētājam, un pēc tam vēl pārkāpumu izdarīja Gilīss - 2:2.
Kaut arī Ufas komandā ir meistarīgi izpildītāji, pēcspēles metienu sērijā Dinamo līderi nolieca uzvaras kausu savā labā. Dārziņš un Ščastļivijs tik eleganti apspēlēja Ufas vārtsargu Andreju Gavrilovu, ka ripa tika ieslidināta jau tukšā vārtu stūrī. «Principā pirms metiena jau zināju, ko darīšu,» pēc «bullīša» realizēšanas atklāja Lauris. «Tuvojoties vārtsargam, vienmēr pārliecinos, vai iecerētais izdosies - vai vārtsargs ir apspēlējamā pozīcijā. Reizēm, protams, ir jāmaina lēmums un metiens jāizpilda savādāk, bet šis nebija tas gadījums.»
Otrajā sezonas izbraukumā vēl jāspēlē ar Magņitogorskas Metallurg un Čeļabinskas Traktor.