Četrotne pirmdien vēlu vakarā telefonkonferencē vienojusies, ka EDSO novērotāji ir jānosūta uz vietām, no kurām regulāri pienākusi informācija par pamiera nosacījumu pārkāpšanu. Ukrainas prezidenta administrācija paziņojusi, ka novērotājus nosūtīs uz desmit «karstajiem punktiem» - Ščastju, Popasnu, Stanicaluhansku, Krimsku, Avdijivku, Volnovahu, Graņitni, Luhansku, Širokini un Doņeckas lidostas apkaimi, vēsta BBC.
Vācijas kancleres preses sekretārs Štefens Zeiberts sacīja, ka līderi aicinājuši EDSO ik dienu publicēt ziņojumus par situāciju konflikta zonā un uzsvēruši nepieciešamību iesaistīt Starptautisko Sarkano Krustu humānās palīdzības piegādāšanā un gūstekņu apmaiņā. Piektdien Berlīnē paredzēta valstu ārlietu ministriju pārstāvju tikšanās, kurā runās par Minskas vienošanās noteikumu ieviešanu, ziņo Reuters.
Trauslo pamieru Austrumukrainā, kas stājās spēkā 15. februārī, apliecināja Ukrainas militārās vadības vakardienas paziņojums, ka iepriekšējā diennaktī nogalināti vismaz trīs, bet ievainoti deviņi ukraiņu karavīri. Bruņoto spēku runasvīrs Anatolijs Steļmahs apgalvoja, ka no pirmdienas līdz otrdienai promaskaviskie separātisti Ukrainas spēku pozīcijas apšaudījuši vismaz 22 reizes.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs pirmdien, tiekoties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, sacīja, ka Maskavai un tās atbalstītajiem separātistiem jāievieš Minskas vienošanās nosacījumi, pretējā gadījumā jārēķinās ar «sekām», kas vēl vairāk iedragātu Krievijas ekonomiku. ASV Valsts departaments neslēpj, ka Vašingtona «ik dienu spriež par jaunu sankciju piemērošanu Krievijai».
Ukrainas prezidents P. Porošenko pirmdien parakstījis lūgumu par starptautisko miera uzturētāju izvietošanu promaskavisko separātistu kontrolētajos Austrumukrainas rajonos. Dokumentu paredzēts iesniegt ANO un Eiropas Savienībai. Pret šo ideju kategoriski iebilst Krievija, arī Rietumi nav entuziastiski noskaņoti.
P. Porošenko šonedēļ arī nācis klajā ar plānu, kas paredz būtiski palielināt valsts bruņoto spēku sastāvu līdz 250 tūkstošiem karavīru. Pašlaik Ukrainas rīcībā ir 182 tūkstoši karavīru.
Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimins otrdien paziņoja, ka militāro konfliktu Austrumukrainā pilnībā pārtraukt izdotos tikai tad, ja tiktu slēgta Ukrainas un Krievijas robeža. «Tas ir galvenais priekšnosacījums, jo viss, kas destabilizē situāciju Doņeckā un Luhanskā, - algotņi, nauda, ieroči, smagā artilērija un, protams, Krievijas karavīri - tur nokļuva caur Krievijas un Ukrainas robežu,» sacīja ministrs. Ukrainas un Krievijas attiecības neuzlabošoties, kamēr Krievija neatdos Ukrainai atņemto Krimas pussalu. «Nevar pastāvēt niecīgākā iespēja normalizēt attiecības starp Ukrainu un Krieviju, neatgriežot pilnīgu Ukrainas suverenitāti pār Krimu,» P. Kļimins teica žurnālistiem Japānas galvaspilsētā Tokijā.