Medijos neoficiāli ir minēti vairāki premjera kandidāti no Vienotības, taču neviens no viņiem nav apstiprinājis, ka būtu uzaicināts pie Valsts prezidenta R. Vējoņa, kurš ir ticies tikai ar J. Reiru un partijas vadību. Valsts prezidents R. Vējonis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka pats uzņemas iniciatīvu un izraudzīsies cilvēku, kuram uzticēt valdības veidošanu. Saīsinot atvaļinājumu, viņš trešdien uzreiz pēc atgriešanās Latvijā uzsāka neformālas sarunas ar premjera kandidātiem. Prezidenta pārstāvis Gusts Kikusts Dienu informēja, ka tikšanās R. Vējonis turpinās līdz brīdim, kad būs panākta vienošanās ar kādu no pretendentiem par viņa iespējamo nominēšanu. Ar J. Reiru Dienai trešdien neizdevās sazināties, kas bija viņam neraksturīgi, jo otrdien ministrs vēl atsaucīgi atbildēja arī uz tālruņa zvaniem. Tad J. Reirs arī atzina, ka viņam nepatīkot «lēkāt» un viņš vēlētos nostrādāt četrus gadus finanšu ministra amatā. Arī parlamentā viņš iepriekšējā sasaukumā četrus gadus vadījis Saeimas Budžeta un finanšu komisiju. Tajā pašā laikā J. Reirs tobrīd vēl bija noskaņots izvērtēt piedāvājumu.
Sabiedrības reakcija
Var pieļaut, ka J. Reira noskaņojums mainījās vairāku iemeslu dēļ. Nekur publiski nav izskanējis šādā brīdī tik svarīgais partijas vadības atbalsts viņam kā premjera kandidātam, jo Vienotība nolēmusi uzticēties prezidenta izvēlei. Tajā pašā laikā medijos un sociālajos tīklos sākās viņa kandidatūras apspriešana. Iespaidu varēja atstāt arī sabiedrības kritiskā reakcija uz J. Reira varbūtējo izvirzīšanu. Bez nievājošiem iedzīvotāju komentāriem pārliecinošs atbalsts neizskanēja ne no koalīcijas partneriem Zaļo un Zemnieku savienības un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), ne no sešiem Vienotības deputātiem, kuri iepriekš iebilda pret priekšsēdes Solvitas Āboltiņas nominēšanu. Tiesa, attieksme pret J. Reiru bija ievērojami pielaidīgāka un tielēšanos varēja saistīt arī ar valdību veidošanām raksturīgo vēlmi patirgoties.
«Nacionālajai apvienībai ir būtiska premjera attieksme pret atbalstu demogrāfijai un kultūrai. Mēs gribam pārliecināties, ka Reira kungs būs sabiedrotais uz šīm prioritātēm,» Latvijas Televīzijas rīta raidījumā sacīja NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, norādot, ka zināmas bažas rada arī viņa attiecības ar uzņēmēju organizācijām. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai teica, ka runa pat nav tik daudz par J. Reiru vai kādu citu kandidātu, bet par to, kas notiek ar Vienotību, - cik partijai ir deputātu, ar kādu piedāvājumu tā nāks pie partneriem. No sarunas ar Lolitu Čigāni arī vēl nevarēja noprast, vai Vienotības premjera kandidātam, par kādu trešdien vēl tika uzskatīts J. Reirs, būs visas frakcijas atbalsts. Politiķei esot svarīgi uzklausīt cilvēku, kuram uzticēs valdības veidošanu, un pārliecināties, ka tā būs stabila.
Visi nav kritiski
Līdzko medijos neoficiāli parādījās minējumi par iespēju aicināt J. Reiru veidot valdību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) izplatīja paziņojumu, ka ir pret J. Reira nominēšanu. LTRK prezidents Aigars Rostovskis intervijā Latvijas Radio trešdien to atkārtoja, atsaucoties uz neveiksmīgo komunikāciju ar J. Reiru kā finanšu ministru. Ja šāds process turpināšoties, kad J. Reirs būs galvenā valsts izpildvaras persona, «tad šī situācija pasliktināsies», teica A. Rostovskis. J. Reirs uzskata, ka attiecības ar sociālajiem partneriem ir bijušas labas, arī tagad notiekot sarunas par nodokļu pamatnostādņu izstrādi un budžeta optimizāciju. Ministrs Dienai iepriekš sacīja, ka LTRK jau katru gadu izsaka līdzīgu neapmierinātību, gan sagatavojot 2013. gada, gan 2014. gada budžetu.
Diena sazinājās ar vēl diviem valdības sociālajiem partneriem - ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori Līgu Menģelsoni un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju Andri Jaunsleini, kuri nebija kategoriski noskaņoti. «Mēs esam pieraduši strādāt ar jebkuru premjeru, kas ir saņēmis Saeimas atbalstu. Kuru apstiprinās, ar to arī strādāsim,» sacīja LPS priekšsēdis A. Jaunsleinis. Viņš atzina, ka sarunas ar Finanšu ministriju par budžetu nav bijušas vieglas, «bet mēs spējām sarunāties un viedokļu dažādību nevajadzētu uztvert kā problēmu, bet meklēt kompromisus». L. Menģelsone uzskata J. Reiru par pieredzējušu politiķi - ja viņš spētu strādāt komandā un veidot dialogu, «tad tā būs veiksme». Arī LDDK ir svarīgi, lai partijas izveidotu ilgtspējīgu valdību, kura izprastu sociālā dialoga nozīmi un ieklausītos gan darba devējos, gan darba ņēmējos. Viņa varot piekrist, ka iepriekš reizēm saruna ir bijusi vairāk kā monologs.