Labā ziņa kopējā Latvijas basketbola kontekstā ir tā, ka pērn pirms olimpiskā turnīra vairāk par 12 cīņasspējīgām basketbolistēm treneru rīcībā nebija, bet šoreiz bija reāla konkurence uz vietām sastāvā. Nedz Babkina, nedz Dreimane kopējo ainu nebūtu sabojājušas un, jācer, savu lielo iespēju vēl sagaidīs. Taču šoreiz konkurentes bijušas ne tikai pārliecinošākas pārbaudes spēlēs, bet arī iederīgākas treneru taktiskajā koncepcijā, kuras stūrakmens tradicionāli bijusi laba darbība aizsardzībā. Gan Elīnai, gan Santai trumpis tomēr ir uzbrukums.
Centra spēlētāju izvēles motīvus A.Zvirgzdiņš plaši nekomentēja, taču atzina, ka izšķirošais arguments bija Aijas Brumermanes atveseļošanās cerīgā dinamika. «Iekļaut sastāvā divas pilnībā vēl neveselas spēlētājas - tas tomēr būtu pārāk liels risks. Pirmajā posmā būs vairāk jāspēlē ar «mazo» sastāvu, izmantojot ceturtā numura pozīcijā Ievu Tāri un citas uzbrucējas. Ceru, ka turpinājumā varēs palīdzēt Brumermane.»
Ievai Kubliņai ārsti gan atļāvuši trenēties ar pilnu slodzi, un pati basketboliste bijusi gatava doties palīgā. Tomēr, izvēloties starp cerību (pieredze var kompensēt trenētības trūkumu) un piesardzību (bez pienācīgas sagatavotības metoties cīņā, ir paaugstināts risks dabūt traumu gan cietušajā, gan arī pavisam jaunā vietā), treneri pēc ilgām pārdomām priekšroku devuši pēdējai.