Daugavpilietis Regža jau kopš jauniešu vecuma spēlē kopā ar Armandu Āboliņu, savukārt Pļaviņš šosezon sāka sadarbību ar Hermanu Egleskalnu. Tā kā Hermans tikai pavasarī no klasiskā volejbola pievērsās pludmales smiltīm, viņam vēl nebija pietiekami daudz ranga punktu, lai startētu Baku, tāpēc tika nolemts Pļaviņu uz Eiropas spēlēm sūtīt pārī ar Regžu. Abi trenera Aigara Birzuļa grupā strādā jau ilgstoši, taču duetā Eiropas un pasaules līmeņa turnīros vēl nebija spēlējuši. «Bija ļoti grūti tik īsā laikaposmā atrast kopspēli. Tāpēc jau arī bija tik daudz triju setu cīņu - ne jau pretinieki mums kaut ko atņēma, bet paši atdevām uz mūsu saspēles trūkuma un kļūdu rēķina. Svarīgākajās spēlēs un izšķirošajos brīžos tomēr pratām nospēlēt pārliecinoši,» gandarīts bija Pļaviņš. Liels izaicinājums Azerbaidžānā bijis pielāgoties sarežģītajiem laikapstākļiem - milzu karstumam un vējam. «Karstuma dēļ rezultāti bieži vien bija neprognozējami. Bija pat tā, ka spēlētāji nevarēja paiet un ņēma medicīniskos pārtraukumus. Arī mēs gandrīz visās spēlēs izgājām laukumā, apzinoties, ka izredzes uzvarēt ir piecdesmit pret piecdesmit. Iespējams, mūsu labā fiziskā gatavība un izturība bija tā, kas ļāva visās spēlēs beigās gūt pārsvaru,» Pļaviņš izcēla Latvijas komandas priekšrocību. Tāpat viņš novērtēja veiksmes faktoru, kas bijis labvēlīgs gan atsevišķās epizodēs, gan turnīra izlozē, taču piebilda - veiksme pavada stiprākos.
Sportistus pēc ierašanās dzimtenē Līgo dienā lidostā sagaidīja neliels atbalstītāju un radinieku pulciņš, kas dāvāja viņiem Jāņu vainagus un ziedus. «Zelta medaļas ir smagas. Tik biezas, ka uz zoba neesam pamēģinājuši, bail savainoties. Ja salīdzina ar 2012. gadā izcīnīto Londonas olimpisko spēļu bronzas medaļu, šī noteikti ir smagāka, arī krāsa citāda, tomēr olimpiskā medaļa noteikti ir nozīmīgāka. Man svarīgas ir abas šīs godalgas. Īpaši jau tāpēc, ka šīs ir pirmās Eiropas spēles un mēs vēsturē ieiesim kā pirmie to uzvarētāji. Mums tas ir ļoti svarīgi,» sagaidītājiem stāstīja Pļaviņš.
Viņaprāt, Eiropas spēļu statuss varētu būt pielīdzināms kontinenta meistarsacīkšu finālturnīram: «Kaut arī šeit nebija visu spēcīgāko Eiropas pāru, turnīrā netrūka spēcīgu komandu, kuras neslēpa, ka brauc uz Baku, lai uzvarētu.»
Ceturtdien Mārtiņš atkal sēdīsies lidmašīnā, lai dotos uz pasaules čempionātu. Tur jāspēlē ar Aleksandru Samoilovu, aizstājot viņa pārinieku Jāni Šmēdiņu, kurš tomēr nav paguvis pienācīgi atveseļoties pēc ceļgala operācijas.