Ikvienam hokejistam ir vēlme spēlēt NHL. Tāda iespēja septiņiem Latvijas izlases spēlētājiem jau ir bijusi, Zemgum Girgensonam ir šosezon, bet lielākajai daļai tas ir nepiepildīts sapnis. Trešdienas spēlē pret Kanādu visiem bija iespēja parādīt, ka pēc sava līmeņa viņi nebūt nav tālu no pasaules labākās hokeja līgas
Iespēja uzspēlēt pret NHL dūžiem spēles dienā zuda Kasparam Daugaviņam. Stenlija kausa izcīņas fināla gaisotni apostījušais Daugaviņš palika olimpiskā ciemata istabiņas numurā cīnīties ar rota vīrusu. Treneri pēdējā postenī izlēma Edgaru Masaļski nomainīt pret Kristeru Gudļevski, kurš šosezon AHL un ECHL līgās ir iepazinis Ziemeļamerikas hokeju un mērķtiecīgi lauž ceļu uz NHL. Ļoti labi motivētais Gudļevskis ar 56 atvairītiem metieniem paspēra solīti pretī iekļūšanai Tampabejas Lightning sastāvā. Šo spēli plaši translēja arī lielākās ASV un Kanādas televīzijas kompānijas.
Jau no spēles pirmajām minūtēm uz mēles bija jautājums - ja reiz Latvijas komandai pretī ir NHL augstākā kalibra zvaigznes, tad no kāda hokeja plaukta ir Lauris Dārziņš? Laura individuālie manevri izskatījās daudz interesantāki un pārdomātāki nekā kanādiešu uzbrucēju parādītais sniegums. Pavisam nemanāms uz laukuma bija Kanādas izlases kapteinis un viņu lielākā zvaigzne Sidnijs Krosbijs. Pirmajā periodā viņš ātrā slidojumā centās tikt garām Kristapam Sotniekam, bet Latvijas izlases aizsargs itin viegli ar nūjas kustību izsita ripu ārpus zonas. Arī pārējos kanādiešus mūsu spēlētājiem izdevās prasmīgi atbruņot. Kad spēles 14. minūtē Sprukta virknējums atstāja nepiesegtu labā metiena pozīcijā Patriku Šarpu, kurš savu iespēju garām nepalaida, šķita jau, ka Kanādas ātrvilciens nebūs apturams, taču pēc pāris minūtēm Artūrs Kulda ar Dārziņu sarūpēja prettriecienu. Kuldas tālā piespēle, Dārziņa meistarstiķis nobeiguma fāzē - un jau 1:1.
Sapratuši, ka Latvijas organizēto aizsardzību nebūs iespēja apspēlēt, kanādieši ķērās pie pēdējā cerību salmiņu un, hokeja žargonā izsakoties, ar gaļu jau centās ripu iedabūt vārtos. Vienu reizi viņi bija ļoti tuvu vārtu guvumam, taču pēdējā brīdī Sotnieks ar cimdu noslaucīja ripu no vārtu līnijas.
Liktenīgs mūsējiem izrādījās Georgija Pujaca noraidījums. Tā laikā aizsargs Šī Vebers iemeta izšķirošo ripu. Taču šī ir tā retā reize, kad arī pēc zaudētas spēles nav neviena uzvārda, kuru varētu ierakstīt rubrikā Der sapurināties.
Pēc spēles kapteinis Sandis Ozoliņš, galvu nepagriezdams ne pa labi, ne kreisi, soļoja cauri mediju tikšanās zonai, bet tad uz brīdi piestāja. «Ar jums es runāšu. Man ir tikai teikums, kas jāpasaka. Pārējo visu, kā mēs spēlējām, jau izstāstīs puiši. Lai arī kāds būtu katra viedoklis, kā mēs spēlējām, es domāju, ka mums nevar pārmest par to, ka mēs cīnījāmies līdz galam. Mēs atdevām visus spēkus. Gods un cieņa visiem spēlētājiem.»
Viens no diviem kapteiņa palīgiem Oskars Bārtulis arī norādīja uz visu spēku atdošanu spēlē un uzteica pretinieku. «Jāiedod kredīts arī Kanādai - viņiem ir lieliska komanda. Vārtsargs mums šodien spēlēja lieliski, pavilka mūs, bet mazliet pietrūka.» Uz jautājumu, vai pirms turnīra Oskars būtu ticējis, ja kāds teiktu, ka kanādieši Latviju apspēlēs tikai pašā galotnē, Bārtulis atbildēja, kā profesionālim piedienas. «Ja mēs uz šejieni būtu braukuši ar neticību paši sev, tad mēs arī nebūtu tikuši līdz šodienas spēlei.» Līdzīgu viedokli, ka vienmēr jātiecas uz uzvaru, pateica arī mača galvenais varonis vārtsargs Kristers Gudļevskis. «Ja būsi apmierināts ar zaudējumu, tad hokejā neko nesasniegsi.»
Latvijas hokeja izlase ceturtdien atgriezīsies Rīgā, savukārt Zemgus Girgensons kopā ar NHL spēlētājiem no Krievijas un Čehijas izlasēm dosies pāri okeānam uz saviem klubiem. Jā, šoreiz Latvija izstājās vienā stadijā ar šīm divām Eiropas hokeja lielvalstīm.