Tomēr situāciju sarežģījusi neapdomīgā finanšu plānošana gada sākumā, kad daudzas pašvaldības pārāk maz uzmanības veltījušas ieteiktajiem taupības pasākumiem - tas tagad būtiski pasliktinājis jauno novadu finansiālo situāciju.
Tikai kārtējiem rēķiniem
«Brīžiem ir sajūta, ka iepriekšējā vadība dzīvojusi ar domu - līdz 1.jūlijam iztiekam ar to, kas ir, bet par pārējo lai domā jaunā novada dome,» saka Talsu novada Stendes pilsētas pārvaldes izpilddirektors Mareks Zemītis, kurš ar lūgumu pēc finansiālas palīdzības vērsies Talsu novada domē, jo Stendes budžetā, ar ko tai jāizdzīvo līdz gada beigām un jātiek galā ar visiem maksājumiem, pietrūkst naudas. «Pārņemot pilsētas saimniecību, atklājās, ka ar esošo finansējumu līdz gada beigām izdzīvot nevarēsim, tāpēc budžets bija jāsamazina par 52%,» saka M.Zemītis. Lai tiktu galā ar pašvaldības uzņemtajām saistībām, kas Stendei kopā ir 1,8 miljoni latu, lūgts atlikt Valsts kasē ņemtā kredīta pamatsummas maksājumus, kā arī panākta vienošanās ar lielāko daļu citu kreditoru, kas ir gatavi naudu pagaidīt līdz nākamajam gadam. Pašlaik pagasta kasē ienākošās naudas pietiek esošo rēķinu nomaksai un ikdienas izdevumiem, bet nenomaksāti rēķini un parādi vēl paliek. Līdzīgā situācijā ar tikpat lielām kredītsaistībām ir vēl viena Talsu novada pašvaldība - Laucienes pagasts. Arī tā lūgusi finansiālu atbalstu novada domei.
Īstermiņa parādi par ceturtdaļmiljonu latu, pašvaldību pārņemot Siguldas novadam, atklājušies Allažu pagastā, kur ir arī trīs miljonu latu lielas kredītsaistības. Tas līdz 10 miljoniem palielinājis arī Siguldas novada kopējo aizņēmumu slogu. Lai nomaksātu rēķinus un ievērojamās kredītu summas, pašvaldība meklē risinājumus, lai varētu normāli turpināt darbu un neciestu iedzīvotāji.
Spiesti aizņemties vēl
Pašvaldību kopējais ilgtermiņa kredītsaistību apjoms ir 347 miljoni latu, kredītu nav tikai vienam novadam - Carnikavai, visi pārējie uzņēmušies lielākas vai mazākas saistības, un, apkopojot novadā iekļauto pašvaldību paņemto kredītu apmērus, ne viens vien novads iestidzis miljonos mērāmos parādos.
Pašvaldību lietu ministrijas departamenta direktors Aivars Draudiņš gan uzsver, ka pašvaldībām nevar pārmest neapdomību, ņemot kredītus, turklāt pašvaldībām nepieciešams arī kontrolējošo institūciju akcepts. Tās uzrauga, vai pašvaldības nav uzņēmušās pārāk lielas saistības. Korekcijas šajos plānos ieviesusi smagā ekonomiskā situācija un pašvaldību ieņēmumi, kas pēdējā laikā būtiski samazinājušies.
Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes locekle Jolanta Plūme uzsver, ka nevienā pašvaldībā pašreizējais kredītapjoms nepārsniedz pieļaujamo. Tikai trijām - Jūrmalai, Mālpils novadam un Saldus novadam - kopējais kredītsaistību apjoms tuvojas pieļaujamajiem 20% no pamatbudžeta ieņēmumiem, pārējās tas ir krietni mazāks. Tomēr arī šīs trīs tiekot galā ar saistībām.
«Diemžēl samazināto valsts investīciju dēļ esam spiesti uzņemties jaunas kredītsaistības. Gada sākumā apstiprinātās investīcijas pašvaldībām tika samazinātas pat vairākas reizes, bet darbi iesākti vai jau paveikti, tikai atlika samaksāt naudu. Lai nepamestu pa pusei pārbūvētu objektu un norēķinātos ar firmām, atkal jāaizņemas,» stāsta Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs (LZS). Līdzīgā situācijā nonākušas vēl vairākas pašvaldības.