«Gribēju, lai bērns basām kājām skraida pa zāli, redz un aptausta taurenīti, norauj no krūma jāņogu un iemet mutē. Šādu dzīvesveidu Rīga nevar piedāvāt,» spriež Liepiņu ģimene. Bet Salas novads var. Tāpēc Liepiņi pārcēlās uz vecāku mājām Salas pagastā. Šādu izvēli izdarīt nebijis nemaz tik grūti, un tagadējie salieši nejūt, ka būtu izolēti no Rīgas, jo līdz tai tikai nepilns divu stundu brauciens un doties galvaspilsētas virzienā sanākot bieži, jo nostalģija, protams, pēc tās esot.
«Salas novads ir attīstīts,» teic Margita, kura atrada darbu Jēkabpilī jau pirms pārcelšanās uz šo pusi. Izbraukāt uz pilsētu neesot nemaz tik grūti - ceļā pavadot desmit minūtes. Savukārt Kasparam ir privātuzņēmums, kas darbojas visā Latvijā, līdz ar to viņš «nav piesiets ofisam». Pats svarīgākais, ka Sofija, kurai jau ir divi gadi, dārziņā tikusi uzreiz - bez rindas. Ikšķilē vieta bijusi jāgaida, un, kā jau pierasts pilsētās, dārziņam bijis jāpiesakās uzreiz pēc bērna dzimšanas, lai būtu garantija, ka ar laiku vietu bērnudārzā bērns sagaidīs. Vai tā Sofijai pienāktos, ja vecāki būtu palikuši Ikšķilē, bērnam sasniedzot divu gadu vecumu, Margita šaubās.
Skaistās dabas un miera savaldzināti, arī Andris un Sandra Pelši no madoniešiem kļuva par saliešiem. Sandra teic, ka, lai arī Madona ir zaļa pilsēta, izvērtējot visus plusus un mīnusus, daudz izdevīgāk bijis pārcelties tuvāk lielpilsētai Jēkabpilij uz Salas novadu. Pirmkārt, dzīvokļi lētāki nekā Madonas pusē, atzīst Sandra. «Esam iekārtojušies skaistā vietā ar skatu uz upi. Viss zaļš.» Otrkārt, arī Pelšiem svarīgi bijis, lai bērnam ir vieta bērnudārzā un tajā var tikt bez rindas. «Tepat arī skola un bibliotēka. Viss, ko vajag.» Treškārt, Salas pagastā ir peldbaseins. Taču tas, vai Salas novadā būtu iespējams atrast darbu, Pelšu ģimenei bijis mazsvarīgi, ģimenei ir privātuzņēmums.
Arī citi Dienas aptaujātie novada iedzīvotāji atzīst, ka viena no Salas novada vērtībām ir tas, ka Salas pagastā ir gan sākumskola, gan pamatskola, gan vidusskola. Skola gan ir tikai Salas pagastā. Blakus esošajā Sēlpils pagastā tās nav. To slēdza, jo reģionālās reformas rezultātā novads skolas divos pagastos uzturēt nevarēja. Arī bērnu nav bijis tik daudz. Uzrunātie sēlpilieši par šādu faktu ir sarūgtināti, jo līdz ar to zudušas darba iespējas, bet atzīst, ka šāds solis bijis likumsakarīgs un ar to vienkārši jāsadzīvo, uz Salas pagastu naidu neturot.
Lauku vidusskolu novērtē arī pilsētnieki jēkabpilieši. «Ir bērni, kas no Jēkabpils brauc mācīties uz Salu,» atzīst Salas novada vidusskolas direktore Janīna Riška. Viņa spriež, tas tāpēc, ka, pirmkārt, izglītība Salas novada vidusskolā ir augsti novērtēta. Arī pedagogi esot talantīgi. To pierādot olimpiādes un citi skolēnu pārbaudījumi. Salā klases vienmēr esot nokomplektētas. Šogad vidusskolu beidz 28 bērni. Otrkārt, vecākiem svarīgi, ka skolā ir arī pagarinātā grupa. Par to viņiem nav jāmaksā. Tāpat novads saviem bērniem apmaksā peldēšanas nodarbības baseinā. Un visbeidzot, domā direktore, vecākiem svarīgi, lai bērni nemācās pārpildītās klasēs un grupās.
Tāpat vecākiem svarīgi, lai vide, kurā bērni uzturas un mācās, ir draudzīga - kā tas mēdz būt lauku skolās salīdzinājumā ar pilsētas skolām, bet tajā pašā laikā lai bērns nezaudē «iespējas», spriež Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe.