Gvantanamo cietuma slēgšana bija viens no pirmajiem solījumiem, ko B. Obama deva, stājoties prezidenta amatā pirms septiņiem gadiem. «Prezidents jau no paša sākuma teica, ka mēs slēgsim Gitmo [Gvantanamo cietums], jo tas kaitē mūsu nacionālajai drošībai un ir pārāk dārgi uzturams,» D. Makdonou teica intervijā Fox News Sunday. Cietuma uzturēšana izmaksāja 404 miljonus ASV dolāru gadā, vidēji četrus miljonus dolāru uz ieslodzīto. To kā propagandas un rekrutēšanas ieroci izmantojušas tādas islāmistu kustības kā Al Qaeda.
B. Obama prasīs Kongresam atbalstīt plānu cietuma slēgšanai. Ja Kongress to neatbalstīs, kā jau notika 2010. gadā, Baltais nams domās par jaunu plānu.
Pašlaik Gitmo atrodas 104 ieslodzītie. Cietuma pretinieki uzskata, ka tā pastāvēšana nodara ASV vairāk ļauna nekā laba, jo cietumnieki tajā tiek turēti bez tiesas sprieduma un pēc atsevišķiem apgalvojumiem tikuši arī spīdzināti.
Citi oponē, ka daudzi no tiem, kuri no Gitmo atbrīvoti, ir atgriezušies pie terorisma - 20% no 532 atbrīvotajiem Džordža V. Buša administrācijas laikā.