Ziedojas Asada dēļ
Intervijā televīzijas raidījumam 60 minutes B. Obama sacīja, ka V. Putina militārā stratēģija Sīrijā ir izgāzusies. «Šodien tā vietā, lai varētu rēķināties ar viņu [Sīrijas valdības] atbalstu un saglabāt savu militāro bāzi Sīrijā, kas Krievijai piederējusi ilgu laiku, Putina kungs ziedo savus karavīrus, savu karaspēku, lai ar diegiem saturētu kopā vienīgo sabiedroto,» sacīja B. Obama. «Fakts, ka krieviem tas bija jādara, nav spēka apliecinājums, tas rāda, ka viņu stratēģija nestrādā.»
Žurnālists Stīvs Krofts, kurš iztaujāja B. Obamu, iebilda, ka V. Putins ar iesaistīšanos Sīrijas konfliktā cenšas apstrīdēt ASV vadošo lomu Tuvajos Austrumos. «Ja jūs uzskatāt, ka savas valsts ekonomikas novešana līdz kliņķim un karaspēka nosūtīšana, lai palīdzētu vienīgajam sabiedrotajam, apliecina vadības spējas, tad mums ir atšķirīga izpratne par to,» atcirta ASV prezidents.
«Manuprāt, to apliecina spēja panākt starptautisku vienošanos par klimata izmaiņu ierobežošanu, pasaules sabiedrības mobilizēšana, lai pārliecinātos, ka Irāna netiek pie kodolieročiem.»
B. Obama atzinās, ka viņš jau 29. septembrī, kad ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā tikās ar V. Putinu, ir zinājis par V. Putina plāniem Sīrijā: «Mēs zinājām, ka viņš grasās sniegt militāro palīdzību, kas Asadam bija nepieciešama, jo viņi [krievi] satraucās par iespējamu drīzu režīma sabrukumu.»
ASV prezidents arī atzinis, ka Vašingtonas centieni apmācīt un apbruņot mērenos sīriešu kaujiniekus, kas karo pret B. el Asada spēkiem, ir izgāzušies. 580 miljonu dolāru (510 miljoni eiro) vērtā programma, kas sākās maijā, tikšot pārtraukta, jo cerēto 5400 karotāju vietā līdz šim izdevies apmācīt tikai 60.
«Mans mērķis bija pārbaudīt, vai mēs spējam apmācīt un apgādāt mēreno opozīciju, kas vēlas cīnīties pret Islāma valsti (IS). Mēs sapratām, ka tik ilgi, kamēr valda Asads, ir sarežģīti šos cilvēkus motivēt fokusēt savu uzmanību uz IS,» sacīja B. Obama, piebilstot, ka viņš skeptiski attiecies pret programmu, bet tomēr to atbalstījis, jo uzskatīja, ka ir vērts pamēģināt.
Sauszemes spēkus nesūtīs
Kopš 30. septembra, kad Krievija sāka gaisa triecienus Sīrijas ziemeļrietumos, Maskava apgalvo, ka tās galvenais mērķis ir IS un citi islāmistu grupējumi, savukārt rietumvalstis un to sabiedrotie reģionā norāda, ka uzlidojumi galvenokārt vērsti pret B. el Asada režīma pretiniekiem, kas nav saistīti ar islāma radikāļiem.
Krievijas prezidents V. Putins norādījis, ka bez Maskavas militārā atbalsta B. el Asada valdībai Sīriju varētu sagrābt «teroristiski grupējumi». Intervijā Krievijas televīzijas propagandas raidījumu vadītājam Vladimiram Solovjovam viņš sacīja, ka B. el Asada režīms patlaban atrodoties «ielenkumā».
Krievijas gaisa triecieni turpināšoties līdz brīdim, kad Sīrijas valdības spēki atgūs nesen zaudētās teritorijas. «Mūsu vienīgais uzdevums ir stabilizēt [Sīrijas] likumīgo valdību un radīt apstākļus politiskam [konflikta] risinājumam,» V. Putins norādīja intervijā, kas svētdienas vakarā tika demonstrēta telekanālā Rossija 1.
Viņš noraidīja iespēju, ka Krievija militārajā operācijā Sīrijā varētu iesaistīt arī sauszemes karaspēku. «Tas ir izslēgts. Mēs to nedomājam darīt, un mūsu sīriešu draugi to zina,» sacīja Krievijas prezidents, kurš kārtējo reizi aicināja citas valstis «apvienoties cīņai pret šo ļaunumu (terorismu)».
Eksperti lēš, ka Krievijas militārā operācija Sīrijā gadā varētu izmaksāt aptuveni miljardu eiro, ar nosacījumu, ka tajā iesaistīto lidaparātu skaits - aptuveni 50 - būtiski nemainīsies, vēsta izdevums Kommersant.