Poļu sašutumu palielināja tas, ka B.Obama nepatīkamo vēsti paziņoja tieši 70.gadadienā kopš PSRS karaspēka iebrukuma Polijā. «Viens no iemesliem ir tas, ka lielai daļai šābrīža Vašingtonas lēmumu pieņēmēju nav nekādas vēsturiskās pieredzes attiecībās ar Austrumeiropu,» _Dienai_ atzina augsti stāvošs Latvijas ārlietu dienesta pārstāvis.
Svarīgs simbols
Tas, ka ASV varētu atteikties no pretraķešu aizsardzības sistēmas (PAS) objektu būvēšanas Polijā un Čehijā, nebija nekāds pārsteigums, jo B.Obama jau iepriekš paudis šaubas par viņa priekšteča Džordža V.Buša izlolotā projekta izmaksām un efektivitāti. ASV amatpersonas uzskata, ka pret Irānas raķešu draudiem iespējams aizsargāties ar citiem, daudz lētākiem un efektīvākiem paņēmieniem. Taču austrumeiropiešiem šis projekts interesēja ne tik daudz aizsardzībai pret Irānu, cik Krievijas ietekmes ierobežošanai šajā reģionā. ASV militāro objektu izvietošana Polijā un Čehijā apliecinātu, ka Vašingtona ir gatava parūpēties par savu NATO sabiedroto drošību. Tieši tādēļ amerikāņu nodoms izraisīja tik niknus Krievijas iebildumus.
Austrumeiropas valstīm ir bažas, ka B.Obama izvēlējies piekāpties Krievijai, neņemot vērā sabiedroto intereses. Diplomāti gan uzsver, ka ASV saites ar Austrumeiropu joprojām ir ļoti ciešas. «Mūs, tāpat kā citus sabiedrotos, ASV informēja ne tikai par savu lēmumu iemesliem, bet arī tālāko darbību,» saka Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP). Pēc diplomātu domām, Latvijai un citām Baltijas valstīm jāizmanto šis gadījums, lai vēl stingrāk uzstātu uz ticamas NATO politikas un reģiona aizsardzības stratēģijas izveidi.
Lāča apetīte
ASV valdības lēmums tiek vērtēts kā slikta zīme Ukrainai un Gruzijai, kas cerēja uz amerikāņu atbalstu, lai ātrāk pievienotos NATO un izkļūtu no Maskavas ietekmes zonas. «Ja jūs esat Ukrainas, Gruzijas vai pat NATO aliansē esošo Baltijas valstu pilsonis, jums jātrīc bailēs,» spriež ASV laikraksts New York Post, kas apsūdz B.Obamu par «sabiedroto izbarošanu lācim».
ASV amatpersonas iebilst, ka stacionāro PAS objektu vietā tiks izveidota efektīvāka pretraķešu aizsardzības sistēma, kas palielinās Eiropas drošību. «Nav pamata bailēm, ka šie plāni vājinās kāda sabiedrotā aizsardzību,» uzsver NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Krievija pēc ASV paziņojuma nesteidzas atbildēt ar laipnību un izpildīt ASV vēlmes, piemēram, par lielāku spiedienu uz Irānu. Krievijas premjers Vladimirs Putins jau paziņojis, ka gaida no amerikāņiem citas labvēlības izpausmes: tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu un Krievijas uzņemšanu Pasaules Tirdzniecības organizācijā.