Riselsheimā ražotā vidēja izmēra automobiļa pēdējā paaudze tika prezentēta 1972. gadā un varēja lepoties ar tam laikam progresīvām tehnoloģijām, funkcionālu un elegantu dizainu, kā arī ar neparasti plašu modeļu variantu klāstu. Papildus sedana versijai ar divām vai četrām durvīm pircēji varēja izvēlēties arī kupeju, triju vai piecu durvju universālu un trīsdurvju kravas furgona versiju. Motoru spektrā ietilpa jau Rekord priekštečos izmantotie 1,7 un 1,9 litru dzinēji ar 66, 83 vai 97 ZS. 1973. gadā to pulkam pievienojās arī dīzeļmotors. Rekord 2100 D kļuva par Opel pirmo pasažieru auto ar dīzeļdzinēju: četrcilindru agregāts ar 2,1 litra tilpumu un 60 ZS jaudu. Rekord D bija jādodas visai ievērojama priekšteča pēdās: iepriekšējais modelis, kura ražošana tika sākta 1966. gadā, bija pirmais Opel automobilis, kas savā segmentā sasniedza miljons pārdoto automašīnu robežu - vairāk nekā 1,2 miljoni pārdoto vienību. Turklāt jāpiemin, ka papildus tika pārdoti arī 150 000 augstvērtīgākā Commodore A modeļu. Commodore GS/E atstāja pēdas arī autosporta sacīkstēs un rallijos. 1973. gadā ar Opel automašīnu Montekarlo rallijā debitēja jaunais sacīkšu talants Valters Rērls. Rērla un viņa stūrmaņa Johena Bergera sniegums bija labs, taču rezultātu diemžēl ietekmēja arī tas, ka Irmscher firmas uzlabotais Commodore GS/E Coupe tika ierindots otrajā kategorijā, pie īstajām rallija automašīnām.
Commodore jeb greznais
1972. gada pavasarī tirgū tika ieviesta jauna, sportiska un ekskluzīva radniecīgā modeļa Commodore versija. Tā otrā paaudze tika piedāvāta tikai sedana un kupejas variantos ar jaudīgiem un vienmērīgu gaitu nodrošinošiem sešcilindru dzinējiem. 2,5 litru bāzes modeļa jauda bija 115 ZS, bet GS variants spēja sasniegt pat 130 ZS. 1972. gada septembrī klajā nāca arī visgreznākā versija: Commodore GS/E, kas bija aprīkots ar 2,8 litru iesmidzināšanas dzinēju un attīstīja 160 ZS lielu jaudu. GS/E ar Diplomat un Admiral dzinējiem spēja aizpildīt tukšumu starp vidējās izmēra klases un premium segmentiem. Tāpat kā to priekštečiem, arī Rekord D un Commodore B bija daudz piekritēju: līdz modeļa maiņai 1977. gadā tika pārdots 1,2 miljoni automašīnu. Galvenā loma bija atvēlēta pasīvajai drošībai: stiprinātie sāni un jumts nodrošināja labu aizsardzību sānu trieciena un apgāšanās gadījumā. Tikko ieviestās deformācijas zonas pasargāja pasažierus no priekšpuses triecieniem. Visus Rekord modeļus, izņemot kravas furgonu un versijas ar 66 ZS motoru, bija iespējams pasūtīt ar sportisko Sprint apdari. Tajā ietilpa matēta melnas krāsas radiatora restes, instrumentu panelis ar tahometru, voltmetru un eļļas spiediena mērītājiem. Vēl jāpiemin arī tāds papildaprīkojums kā sporta stūre, drošības jostas, gāzes spiediena amortizatori un 185/70 14 izmēra riepas. Brīdī, kad 1977. gada septembrī savu debiju piedzīvoja pēdējais Rekord paaudzes modelis, no konveijera jau bija noripojušas 1 128 196 D varianta automašīnas un 140 827 Commodore B. 5