Ir sajūta, ka mani gaida tik tiešām liels un sarežģīts darbs un grūts uzdevums. Jo pēdējie četri gadi ir bijuši neizmantoto iespēju laiks. Daudzas lietas Valkas novadā ir notikušas lēnām vai tikai ķeksīša dēļ. Ir svarīgi iedot citu tempu visām ievirzēm novadā. Un, protams, galvenais uzdevums ir atdzīvināt ekonomisko dzīvi Valkā. Un tā ir ne tikai jaunu darba vietu radīšana, bet arī izglītības, kultūras, sporta un citu jomu attīstība, neskatoties uz ļoti ierobežotajiem budžeta līdzekļiem. Galvenā sarežģītība ir, kā pie ļoti minimāla budžeta finansējuma sasniegt kaut kādu reālu rezultātu, lai cilvēki sajūt pārmaiņas. Jo cilvēku aizbraukšana no Valkas turpinās. Brauc arī ģimenes ar bērniem. Un tas nozīmē lielas problēmas novadam ilgtermiņā. Mūsu uzdevums ir apturēt aizbraukšanu, un mēs būtu ļoti, ļoti priecīgi, ja vismaz kāda daļa no tiem, kas ir aizbraukuši, atgrieztos.
Varbūt provokatīvs jautājums, bet kur cilvēkiem ir labāka dzīve - Valkā vai Valgā?
Es domāju, ka nav lielas atšķirības. Aiz tā iemesla, ka faktiski jau tā ir viena pilsēta. Un cilvēki izmanto abu pilsētu infrastruktūru - dzīvo vienā pusē un strādā otrā. Vai otrādi. Arī Valgā ir ļoti daudz problēmu, un šīs problēmas ir ļoti līdzīgas Valkas problēmām. Domāju, ka nav tik svarīgi, kurā pusē cilvēks dzīvo. Svarīgākais ir kopā ar Valgu attīstīt abu pilsētu ekonomisko potenciālu.
Sakiet, kurā pilsētā Valkas iedzīvotājs reģistrēs jaunu uzņēmumu - Valkā vai Valgā?
Ja tas būs latvietis, viņš ar maziem izņēmumiem tomēr reģistrēs uzņēmumu Latvijā. Protams, pastāv šīs valodas barjeras. Ja tas ir latvietis, kas nemāk igauņu valodu, visticamāk, viņš reģistrēs uzņēmumu Latvijas pusē un šeit mocīsies varbūt vairāk. Savukārt krievu tautības cilvēks, visticamāk, reģistrēs uzņēmumu jau Igaunijas pusē, jo valodas ziņā viņam tas ir vienalga, un tur tik tiešām tas ir vienkāršāk.
Bet automašīnu?
Ar automašīnām tas notiek ļoti dažādi. Daudzi latvieši tomēr reģistrē automašīnas Latvijā. Un nav nemaz tik izplatīta tā braukšana ar igauņu numuriem. Jo Latvijas likumdošana tomēr paredz sankcijas, ja tu dzīvo vienā vietā un brauc ar otrā vietā reģistrētu automašīnu. Vienu brīdi tas bija plašāk, bet pašlaik nē.
Tomēr kopumā sabiedrībā ir nostiprinājies priekšstats, ka Igaunijā ir labāka situācija nekā Latvijā.
Igaunijā neapšaubāmi ir nedaudz lielākas algas, vienkāršāka nodokļu sistēma, pretimnākošāka nodokļu administrācija. Un no tāda viedokļa raugoties, igauņu pusē, protams, ir labāka dzīve. Bet mūsu uzdevums ir kopā ar citiem partneriem, citām Latvijas pašvaldībām panākt to, ka arī Valka un citas Latvijas pašvaldības pietuvotos tām labajām lietām, kas ir Igaunijā. Tomēr nav jau igauņi kādā milzīgā attālumā no mums, viņi ir labāki atsevišķās jomās. Un te ir jādomā par visas valsts politiku. Jo neapšaubāmi igauņi reģionos ir guldījuši daudz vairāk līdzekļu. Daudz vairāk domājuši par savām nodokļu lietām. Par to, vai Valsts ieņēmumu dienests ir servisa vai represīva iestāde. Un te igauņi ir mums priekšā. Bet tāpēc arī ir izveidota tāda Vidzemes partija. Mēs mēģināsim sabiedroties ar Latgales partiju, vienoties ar Reģionu aliansi. Un iesim runāt ar valdību par lietām, kuras ir jāmaina.
Vai Vidzemes partija startēs Saeimas vēlēšanās, ja startēs, tad ar ko kopā?
Atsevišķi noteikti ne. Domāju, ka rudens pusē nāks kopā Vidzemes partija, Latgales partija un Reģionu alianse, droši vien vēl kādas lokālās partijas, un spiedīs, ko tad darīt. Sajūta ir, ka ir sapratuši, ka reģionu partijām ir vajadzīga sava pārstāvniecība valdībā un Saeimā. Un kā ļoti ticamu es uzskatu situāciju, kad lokālās un reģionālās partijas veido kopēju sarakstu nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tomēr iezīmēt precīzas kontūras vēl būtu stipri pāragri.
Tomēr - kas varētu būt kopīgās Reģionālās partijas līderis?
Par to tik tiešām ir pāragri runāt. Pašlaik visur notiek tikai pirmās domes sēdes. Daudz kur ir jāveido koalīcija un notiek intensīvas sarunas. Pašlaik nevienam nav prātā domāt par nākamās Saeimas vēlēšanām. Jūlijs vēl ir arī atvaļinājumu laiks. Domāju, ka reāli augustā septembrī partiju pārstāvji nāks kopā un spriedīs, ko darīt. Tagad ir koalīciju veidošanas laiks.
Savukārt Valkā koalīciju jums nav nekādas vajadzības veidot?
Es varētu bez tā iztikt, bet mana pārliecība ir tāda, ka pašvaldībās nebūtu jātaisa politika un nebūtu jābūt politiskiem pašvaldību vadītājiem. Tāpēc es piedāvāšu sadarbību abām pārējām Valkas novadā ievēlētajām partijām. Un noteikti viņiem piedāvāšu arī konkrētus amatus. Balsu skaita ziņā man tas nav nepieciešams, bet es domāju, ka labāk novadam ir, ka nav striktas pozīcijas un opozīcijas. Tad var izmantot arī visu cilvēku potenciālu, kas ir konkurentu sarakstos, tāpēc es piedāvāšu amatus arī viņiem.
Kā jūs vērtējat Edmunda Sprūdža darbu pašvaldību ministra amatā?
Domāju, ka viņam pietrūkst gan kompetences, gan sapratnes. Jo īstenībā - pa īstam - pašvaldību darbu var saprast tad, ja tu pats pašvaldībā vismaz kādu laiku esi reāli strādājis. Un varu pateikt, ka arī tad, kad mani pirmo reizi ievēlēja, man bija viens redzējums par lietām, bet pēc tam, kad kādu laiku pastrādāju, sapratu, ka tas nav nemaz tik vienkārši. Pašvaldība ir ļoti sarežģīts mehānisms, un pašvaldība ir ļoti būtiska visiem iedzīvotājiem. Tāpēc straujas un nepārdomātas kustības ne pie kā laba nenoved. Savukārt tieši tas ir Sprūdža kungam raksturīgs, ka viņš tā strauji izšauj kaut kādas pēkšņas idejas. Bez iepriekšējām konsultācijām, bez padziļinātas jautājuma izpētes. Un tas nav pozitīvi vērtējams un nedod nekādu pozitīvu pienesumu pašvaldību darbam Latvijā.
Kādi būs jūsu pirmie darbi Valkas pilsētā?
Pašvaldība tiks padarīta pieejamāka iedzīvotājiem gluži fiziskā veidā. Lai pie domes priekšsēdētāja var iebraukt arī cilvēki ratiņkrēslā un ienākt arī vecāki cilvēki - viņiem nebūs jākāpj otrajā stāvā. Centīsimies, lai visi domes darbinieki ir tiešām pretimnākoši un tiešām risina iedzīvotāju problēmas. Nebūs tā kā iepriekšējā laikā, kad pat uz iesniegumiem netiek atbildēts un tie tiek pazaudēti domes struktūrās. Rīkosim izbraukuma sēdes pagastos - gan komitejas, gan, iespējams, domes sēdes. Domājam par krājaizdevu sabiedrības izveidošanu, kas ļautu saņemt kredītus gan jauniem uzņēmējiem, gan jaunām ģimenēm.