Būs griesti
Pabalstiem atvēlētais finansējuma apjoms ir balstīts uz prognozi, ka bezdarba līmenis nākamgad būs 13,8%. Šā gada novembra beigās tas bija 14,8%. Bezdarbnieku pabalstiem budžetā nākamgad atvēlēti 130 miljoni latu, bezdarbnieku apmācības programmu līdzfinansējumam - 10 miljoni. NVA budžets ir apcirpts par 18%, kas darba meklētājiem neliek cerēt uz rindu mazināšanos NVA nodaļās, atzīst B.Paševica.
Nākamgad gaidāmas būtiskas izmaiņas arī bezdarbnieku pabalstu aprēķināšanā. Tam būs noteikts ierobežojums: 350 lati plus puse no summas, kas šos griestus pārsniedz. Ar mazāko summu būs jārēķinās tikai tiem, kam pabalsts tiks piešķirts pēc 2010.gada 1.janvāra.
Griestu ieviešana un tas, ka no jauna reģistrējušos bezdarbnieku nākamgad būs mazāk, nozīmē, ka saruks arī pabalstiem tērējamas summas, spriež SEB Bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Pēc viņa teiktā, cerīgas izmaiņas bezdarba rādītājos varēs novērot gada otrajā pusē, kad rimsies masveida atlaišanu vilnis, stabilizēsies ekonomiskie rādītāji, kā arī beigsies pabalsts tiem, kas bezdarbniekos stājās šogad. Taču krasu situācijas uzlabošanu gaidīt ir lieki, piebilst Swedbank vecāka ekonomiste Lija Strašuna. «Tā kā līdz šim darbaspēku izmaksu samazināšana notikusi, daļēji samazinot slodzi esošajiem darbiniekiem, izaugsmei atsākoties, uzņēmumiem nevajadzēs tik daudz pieņemt darbā jaunus cilvēkus,» uzsver eksperte.
Stipendijas un mācības
Lielāka daļa nodarbinātības veicināšanas pasākumiem nepieciešama finansējuma nāk no ES fondiem. B.Paševica ir pārliecināta, ka nākamgad pieejamo programmu klāsts ir pietiekami diversificēts un plašs. Tā, beidzoties bezdarbnieku pabalstam, par darbu pašvaldības labā joprojām varēs saņemt 100 latu stipendiju, kas ir sociāla rakstura atbalsts. Lai grūtības nonākušie uzņēmumi darbiniekus neatlaistu, tiem būs pieejama kuponu sistēma, kad uz nepilno darba laiku strādājošie varēs mācīties kādos kursos. Bezdarbniekiem ar augstāko izglītību būs iespēja bezmaksas saņemt otro, profesionālo izglītību. «Pasākumi ir mērķēti un atbilst situācijai,» uzsver NVA vadītāja.
Taču ar šo klāstu diez vai pietiek, bažīga ir L.Strašuna, minot to, ka nodarbinātības atbalstam pieejamie ES līdzekļi nav pilnībā izmantoti. Arī E.Rudzītis bilst, ka pagaidu darbi un apmācības ir ļoti nepieciešami, taču ir jautājums par šo līdzekļu efektīvu izlietošanu. «Iepriekšējos gados īstenotā bezdarbnieku apmācības un pārkvalifikācijas sistēma bija nepilnīga. Jācer, ka pašreizējas programmas dos lielāku labumu ekonomikai,» teic eksperts. L.Strašuna arī uzsver, ka apmācība nav vienīgais un efektīvākais veids, kā uzlabot situāciju darba tirgū. «Jādomā par ekonomiskās aktivitātes stimulēšanu un jauno darba vietu radīšanu. Diemžēl pašlaik nav darīts tas labākais, ko varētu darīt,» viņa domā.