Gaidis Bērziņš. Bet mēs jau it kā esam izgājuši cauri, kur mums nav kaut kādu politisku...
Ainārs Šlesers. Davai, vienkārši sākam. Sākam, kur infrastruktūru tu pateici, investīcijas infrastruktūru.
A. L. Jā, jā, piekrītam, šaubu nav. Kopumā visur - tur!
A. Š. Tu raksti, vai kas?
G. B. Nu...
A. L. Es rakstu, jā labi.
A. Š. Investīcijas infrastruktūrā, bet, kā saka, ir trīs ostas, bet ir viena lidosta - jaunais termināls nebūs uzbūvēts, viss apstājās. Varam vienoties par termināli? Varam.
A. L. Ostas, ceļi, dzelzceļš...
A. Š. ...lidostas terminālis.
A. L. Nē, tas būtu tai skaitā. Ostas, ceļi, dzelzceļš, lidostas infrastruktūras… tā, kas vēl būtu?
G. B. Zeme konkrēti.
A. L. Nu jā, zeme. Zeme, jā. Enerģētika.
G. B. Enerģētika.
A. Š. Tūrisma sektors.
A. L. Tā būtu nozare, tas jau ir cits kaut kas. Tā, enerģētikas. Kas vēl mums ir problēmas?
A. Š. Daudzpunkti pieliec.
A. L. Dabasgāze.
A. Š. Tas jau būtu pie enerģētikas. Infrastruktūras...
A. L. Jā, nē, dabasgāze nē, dabasgāze arī ir kā iespējamais faktors, kas kaut kādu, teiksim, kaut kādu attīrīšanas procesu vai izejvielu pārstrādei.
A. Š. Aivar, par daudz, liec daudzpunkti, ejam tālāk.
A. L. Davai.
A. Š. Pa nozarēm tātad...
A. L. Kuras nozares? Nē, trīs, par kurām varam vienoties... nē, nozares nevajadzētu... uzreiz nē. Tad nākamais jautājums ir par atbalsta politiku.
G. B. Mhm.
A. Š. Atbalsts politikai ir lielākas pilnvaras valdībai.
A. L. Vecais... es domāju, ka mums nav domstarpību brīvās ekonomiskās zonas saglabāšanā.
G. B. Par atvieglojumiem zemes nodoklim. Nodokļu politika, kas ir atvieglojama.
A. L. Atvieglojama, bet caur zemes nodokli, nekustamā īpašuma nodokli.
G. B. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmuma ienākuma nodoklis.
A. L. Tā, uzņēmuma ienākuma nodoklis, es domāju uzņēmuma ienākuma nodoklis, tā... iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Nu, saproti, tad uzreiz rodas baigā problēma pašvaldību budžetā, tur nav tik vienkārši.
A. Š. Bet jautājums - nodoklis biznesam ārpusē - ies atsevišķs punkts.
A. L. Jā, nu tā būs atbalsta politika.
A. Š. Jā, bet konkrēts variants, uzņēmuma ienākuma nodokļu... nu, OK, labi.
A. L. Nu bet kaut vai Ķī..., kaut vai igauņu variants, reinvestēšana - ja tu reinvestē peļņu, tev nav jāmaksā nekāds pelņas...
A. Š. Nu tad ierakstām - reinvestētai…
A. L. Igauņu variants - viņiem, ja no peļņas tu investē, tad nav nodoklis jāmaksā.
G. B. Jā, to varam, es jau līdzīgu arī pieminēju.
A. Š. Tā, par izglītību mēs neaiztiekam, šajā koalīcijā mēs nevienosimies, tās paliek atšķirīgas.
A. L. Par nodokļiem, ko vēl par nodokļiem - ā, zemes...
G. B. Nu nekustamie īpašumi, respektīvi.
A. Š. Aivar, bet īpašas pilnvaras valdībai... tas ir likumā paredzēts. Piemēram, tu esi premjers.
G. B. Tur es Aināram piekrītu.
A. Š. ...tu brauc kaut kur, paklausies, tu nevari piedāvāt zemi. Tev kā premjeram jāsaka tā: «Ko jums vajag, zeme būs, atlaides kamēr nav…» Tam jābūt gan ārzemniekiem, gan vietējiem, ka valdībai ir īpašas pilnvaras. Lai valdībai tomēr piešķirtu lielākas pilnvaras kaut kādā X stundā attiecīgi lemt par atbalstu konkrētam investoram.
G. B. Es teikšu vispārīgāk - vajag tiesiski noregulēt šo jautājumu, jo tas nav noregulēts.
A. Š. Nu, OK.
A. L. OK, tad, paga, to mēs liekam pie atbalsta politikas, ja?
G. B. Mhm.
A. Š. Jā.
A. L. Trešais?
G. B. Kamēr domājam, es domāju, ka mums būs problēma ar šito punktu...
A. Š. Kuru?
G. B. Dabasgāzi. Atstājam «enerģētika» vienkārši - tur dažādi var traktēt.
A. L. Redz, kas par lietu - dabasgāzei ir jābūt divpusējai barošanai, bet nē, nē.
G. B. Saproti, kur ir tā problēma - mums ir tā politiskā...
A. Š. Nu ieliec iekavās.
A. L. Nu labi, labi, nav problēmas, nu labi, labi, nav jau problēmas...
G. B. Enerģētiskā neatkarība un viss pārējais... nu tā tēze, kas ir mums.
A. Š. Es atvainojos, bet mēs runājam nevis par nozari, bet par to, ka ir nepieciešami kaut kādi konkrēti objekti, kas veicinātu... vot, tā kā mēs runājam par infrastruktūru, tā kā tas ir tranzītam, loģistikai, rūpniecībai.
A. L. Man, man ir priekšlikums - mārketinga biznesa attīstība, mārketinga stratēģija visos līmeņos.
A. Š. Mārketings?
A. L. Mārketings, biznesa mārketings, valsts un visos līmeņos, ja?
A. Š. Es, piemēram, piedāvātu desmit miljonu eiro vai latu budžetu, kuru ielikt, kā saka, tērēt valsts.
G. B. To mēs te nerakstām.
A. Š. Nē, mēs nerakstām, mēs tikai runājam par būtību. Bet ieņēmumu sadaļā to naudu automātiski ierakstītu kā ieņēmumus caur cilvēkiem, kas iebrauc, kas tērē caur patēriņu, caur visu pārējo. Tātad mārketinga stratēģiju valstij, kurā tiek ieguldīta nauda.
A. L. Mēs ierakstījām investīcijas infrastruktūras attīstībā, atbalsta politika un bizness, un mārketings - trīs.
A. Š. Tēla veidošana.
A. L. Tas jau ir tas pats. Es domāju, varbūt kaut kur mums vajadzētu izglītību pieminēt?
G. B. Nu, bet tur mums ir dažādi viedokļi...
A. L. Pabeigt reformu profizglītībā, kādi dažādi viedokļi?
A. Š. Nu labi, mēs neaiztiekam to manu sadaļu, kas…
A. L. Te neiet runa par valodām.
A. Š. ...kas attiecas uz izglītības reformu, kas pārkvalificētu...
A. L. Paklausies, jums nav bijis darīšanas vienkārši. Mūsuprāt, profizglītības sistēma ir tāda, kādu mēs mantojām pēc stāvokļa uz 85. gadu, kur tā bija atpalikusi no normāla Rietumu līmeņa par gadiem piecpadsmit. Citiem vārdiem - mums ir 70. gads. Šobrīd ir liela reforma iecerēta, bet tai pietrūkst naudas, tai pietrūkst kādi 35 miljoni, lai to varētu… jo mums ir tas… paklausies, paklausies, konteineru ražotne, nu konteinerus metina, un es aizgāju un prasu: «Nu, jūs sadarbojaties ar profskolu?» Viņš saka: «Nu jā, es tur biju un tā.» Es saku: «Un kādas viņiem tur tās iekārtas, man teica, ka viņiem ir jaunas?» Viņš krievs, bet Vācijā strādājis - tāds baigi gudrais. Viņš saka: «Znajeķe, to što u ņih jest, eto dļa garažah.»
G. B. No vēstures droši vien…
A. L. Nē, nopirkts moderns, moderns, bet tikai ne rūpnieciskās... Viņš saka: «Vācijas profenē, profskolā viņiem ir tādas iekārtas, ar kurām mēs nestrādājam.
A. Š. Paklau, bet nofiksējam vienu lietu - izglītības reforma, un katrs patur savā prātā, nu, ko nozīmē reforma, bet tas, ka izglītības sistēma ir jāuzlabo, tas ir fakts. Mēs nerunājam par niansēm, kā.
G. B. Bet mums ir, nu jā, mums paprasīs, mums ir dažādi viedokļi, es domāju nerakstām.
A. L. Bet par profizglītību mēs nevaram?
G. B. To mēs varbūt, ka varam, bet tas būs diezgan šauri - mēs tur nenosedzam visu lauku.
A. L. Kāpēc?
G. B. Nu mēs tikai profizglītību, bet te jau droši vien vajadzīgi auksta līmeņa speciālisti arī, ļoti dažādi.
A. L. Nu bet protams, ja ir miljons eiro viena darbvieta, tad, protams, ka tur ir vajadzīga...
A. Š. Bet par izglītību mēs varam vienoties…
A. L. Ja trīs ir vajadzīgi, tad trīs lietas mums ir. Kas prezentēs?
A. Š. Es domāju, ka Aivars.
G. B. Labi, es pilnvaroju.