Šoreiz runa nebija par to, vai valstij ir nauda. Latvijai ir noslēgts līgums ar Eiropas Savienības (ES) un Eiropas tirdzniecības zonas valstīm, un NVD bija gatavs dod nepieciešamo summu operācijai kādā no šīm valstīm. Tomēr pēc ilgiem meklējumiem ārsti konstatēja, ka nevienā no tām tik specifiskas operācijas netiek veiktas. To var izdarīt dakteri Filadelfijā. Dāvim ir smaga patoloģija saistībā ar nepareizu limfas atteci no vēdera dobuma orgāniem, tas savukārt rada vielmaiņas traucējumus un rosina imūndeficītu.
Slimību Dāvim konstatēja pavisam nesen. «Skrējām uz autobusu, un viņš man teica, ka nevar paskriet, ka viņam trūkst elpas. Līdz tam viņš neko tādu man nebija teicis. Konstatējām, ka kļūst lielāks vēders. Aizgājām pie ārsta veikt ultrasonogrāfiju,» atceras Dāvja mamma Baiba Janusa. Pēc tam notikumi attīstījās strauji. Slimnīcā atklāja, ka puisīša vēderā un plaušās uzkrājies ūdens, tas aizgājis līdz sirds kambarim. «Man tas bija liels šoks. Ārsti vēl prasīja, vai viņš iepriekš nav sūdzējies par sāpēm, jo pie tā daudzuma, kas bija viņā iekšā, teorētiski vajadzēja just nenormālas sāpes. Ārsti pieļāva, ka sāpes nav bijušas tāpēc, ka organisms ar gadiem, dabiskā veidā cīnoties, ir pielāgojies,» atceras Baiba. Arī pēc šokējošā atklājuma sekojis viens sarūgtinājums pēc otra. «Mani pārsteidza tas viss, kas notika pēc tam, kad bija skaidrs, kas tā ir par slimību. Valsts pārstāvis vienkārši atbildēja - nē, mēs nevaram, vāciet ziedojumus. Acīmredzot viņam bija par grūtu pacilāt papīrus, lai pameklētu kādu citu risinājumu. Man žēl, ka mums pretī bija tāds cilvēks,» atceroties vēl neseno pagātni, stāsta Dāvja mamma.
Šodien Janusu ģimene ir laimīga. Baiba vairākas reizes atkārto, lai avīzē ieliek pateicību cilvēkiem gan par milzu atbalstu, gan saziedotajiem līdzekļiem. «Īstenībā man trūkst vārdu. Mēs esam laimīgi, un arī Dāvis jūtas ļoti laimīgs. Kad viņam cenšos izskaidrot, cik liela summa tā bija, viņš ar izpratni klausās, prasa - kad tad lidosim? Sākas visādi jautājumi. Viņš visu ļoti labi saprot un cītīgi seko līdzi internetā,» atklāj puisīša mamma.
Arī Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa neslēpj saviļņojumu par sabiedrības lielo labestību un atbalstu. Viņa saka, ka ir svarīgi izprast atšķirību starp dažādiem slimību gadījumiem. Ja Bērnu slimnīcas ārstu konsīlijs secina, ka bērns nav nedziedināmi slims, vienmēr tiek meklētas iespējas glābt viņa dzīvību. Valsts šādu palīdzību apmaksā. L. Dambiņa norāda, ka šis bijis pirmais gadījums sešos gados, kopš viņa vada Bērnu slimnīcas fondu, kad operāciju bērnam nav iespējams veikt nevienā no ES un Eiropas tirdzniecības zonas valstīm. Tā kā NVD normatīvie akti neparedz finansējumu ārpus šīm valstīm, līdzekļus atteica. Sākumā nepieciešamās manipulācijas Dāvim piekrita veikt Zviedrijas ārsti, un NVD naudu bija gatavs piešķirt, taču tad ārsti pārdomāja, norādot, ka nespēj uzņemties tādu atbildību.
L. Dambiņa uzsver, ka valstij vajadzētu izstrādāt regulējumu, kas paredz palīdzību bērniem arī izņēmuma gadījumos. «Būtībā mēs vieni sacēlām vētru, tā tam nebija jābūt. Ir tomēr institūcijas, kas ir atbildīgas par nozari. Es nenodarbojos ar vainošanu. Būtu jauki, ja mēs tagad to būtu konstatējuši un ņēmuši vērā citām reizēm. Vajag skrupulozi atrunātu regulējumu izņēmuma gadījumiem,» viņa norāda.
Tam, ka jāveido ilgtermiņa risinājums, kā palīdzēt tiem smagi slimajiem bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana ārpus ES un ekonomiskās zonas, piekrīt arī Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš. Viņš gan atzīst, ka grozījumus veikt nebūtu grūti, tajā pašā laikā - lai sistēmu uzturētu, nepieciešami lieli finansiāli resursi.