Politiķa nav, ja par viņu neviens nerunā. Kā cilvēks - jā, bet ne kā politiķis. Visbīstamākā ir ļaušanās aizmirstībai. Tad var sanākt, ka nākamajās vēlēšanās ne ar kādām kampaņām nebūs līdzēts. Līdz ar to nav brīnums, ka aktīvākie jau savlaicīgi izmanto ikkatru iespēju, lai nokļūtu mediju uzmanības lokā. Arī vadoties pēc principa, ka arī antireklāma ir reklāma. Kā to nu redzam uz Nila Ušakova karikatūru piemēra.
Laba vai slikta, korekta vai nekorekta bija Rīgas mēra internetā publicētā karikatūra - tam pat vairs nav nozīmes. Savu tā paveikusi. Pateicoties ažiotāžai, ko sacēla viņa nīdēji, konkrētais politiķis nu guvis milzu publicitāti. Ar rakstiem par viņu pilnas avīzes un interneta portāli, viņu intervē TV un radio. Materiāla, ko arī pašam pavairot savu sociālo tīklu profilos, - atliku likām.
Tie, kas par viņu nekad nebalsotu, tikai nostiprina pārliecību, ka par viņu nebalsotu. Atbalstītāji redz, ka savējo sit, un mobilizējas aizstāvībai, jo vairāk tāpēc, ka karikatūrā vēstītais arī viņiem visdrīzāk ir sirdij tuvs. Svārstīgie - kā nu kurš, bet, iespējams, aizdomājas, ka kļūmes katram var gadīties, un gan jau arī no viņiem kāds apžēlojas par pēkšņi jo dikti izsmieto politiķi. Teiksiet - skeptiski noskaņoto pulks vairojas straujāk? Jā, varbūt, bet ne jau tie būtiski vēlēšanās - visādos reitingos gan varam kalkulēt atbalstītāju un nīdēju bilances, taču, ja runājam par vēlēšanām, tajās svarīgi vien pirmie.
Un te ir būtiski, ka ne jau Ušakova vēlētāji ir tie, kas nu jau nedēļu uztur viņa personu publiskas uzmanības centrā. To dara visneiecietīgākie no viņa politiskajiem pretiniekiem, tā faktiski pieļaujot tādu kā lāča pakalpojumu. Aizraujoties ar putu kulšanu par politisku vēstījumu sociālajos tīklos (šis nav vienīgais piemērs - līdzīgu efektu rada arī ilgstošā ažiotāža ap Nila kaķiem), vienlaikus tiek novērsta uzmanība no tiešām svarīgā, tiešām kritizējamā - pašvaldības uzņēmumu darbības, budžeta ilgtspējas, infrastruktūras stāvokļa utt. Proti, no konkrētām problēmām, kuru aktualizēšana gan atšķirībā no iepriekš minētā varētu ietekmēt arī Rīgas mēra vēlētāju attieksmi - ja ne gluži panāktu to novēršanos, tad vismaz veicinātu kritiskāku skatu uz paveikto (un nepaveikto).
Ja, akcentējot pašreizējā Rīgas mēra kļūdas, tiktu popularizēts kāds cits politiķis, kurš «tādas gan nepieļautu», troksni, kas sacelts ap karikatūrām, vēl varētu saprast. Bet tāda oponenta jeb Nila alternatīvas nav - vismaz neviens šai lomai nepozicionējas. Varbūt nogaida līdz savas partijas kongresam? Vai kad tuvāk nāks vēlēšanas? Bet tad atkal jautājums - ja tāda nav tagad, vai vēlāk nebūs par vēlu?