Pragmatiski izvērtējot turnīru, viss šķiet skaisti. Ceturto čempionātu pēc kārtas Latvijas komanda iekļuvusi Eiropas labāko astoņu komandu skaitā, turklāt to izdarījusi bez pēdējās desmitgades spilgtākās basketbolistes Anetes Jēkabsones-Žogotas palīdzības. Komandā pieteikušās jaunas līderes, bet pie apvāršņa ir virkne talantīgu meiteņu, kuras pēdējos divos gados izcīnījušas Eiropas U-20 čempionātu bronzas godalgas. Tas ļauj cerēt, ka, ja ne nākamajā Eiropas čempionātā, tad aiznākamajā gan Latvijas sieviešu basketbola valstsvienībai iespējams vēl augstāks lidojums. Bet ne jau prieka asaras bija tās, kuras pēc pēdējām trim spēlēm nespēja valdīt Latvijas basketbolistes.
Nepiepildīts palika vairāku pieredzējušo izlases spēlētāju sapnis, pat divi. Izlases nu jau bijušais treneris Georgs Dikeulaks uzsver, ka Latvijas komanda ir viena no trim, kuras pēdējos četros turnīros ik reizi iekļuvušas labāko astoņu skaitā. Pārējās divas - Krievija un Francija - regulāri guvušas visaugstākās raudzes panākumus, bet Latvijas basketbolistes, kuras allaž bijušas medaļu tuvumā, līdz tām tomēr nav aizsniegušās. Vēl viens sapnis ir dalība olimpiskajās spēlēs, ko sieviešu basketbolā lielākā daļa spēlētāju vērtē kā viskrāšņāko balvu.
Nav daudz spēlētāju Latvijā, kuras šo virsotņu sasniegšanu būtu pelnījušas vairāk par Guntu Baško un Ievu Kubliņu. Gunta valstsvienības kreklu pielaikojusi 152, Ieva - 122 reizes. Paldies par izlasei atdoto enerģiju, spēlēs sniegtajām emocijām!