Attiecībā pret iepriekšējo mēnesi, izlaides apjomi pieauguši ieguves rūpniecībā (par 1,8%), apstrādes rūpniecībā (par 5%), elektroenerģijas un gāzes apgādē (par 4,6%). Lielākais pieaugums vērojams apģērbu (par 14,6%), farmaceitisko preparātu (par 11,6%), kā arī ķīmisko vielu ražošanā (par 9,7%).
Lielāko kritumu tikmēr piedzīvoja elektroiekārtu (-19,5%) un kuģu un lokomotīvju ražotāji (-13,2%). Gada griezumā gan visām nozarēm joprojām ir vērojams kritums, taču, piemēram, koksnes ražošanā šis mīnuss ir vairs tikai 4,6%. P.Strautiņš paredz, ka šajā nozarē kritums varētu tikt atgūts jau maijā.
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis uzsver, ka visā pasaulē pēdējā laikā ir vērojamas pozitīvas izmaiņas: stabilizācijas pazīmes uzrāda rūpniecības un mazumtirdzniecības rādītāji, bezdarba pieaugums ir kļuvis mērenāks. Arī DnB Nord bankas analītiķe Ieva Vēja Latvijā notiekošās izmaiņas vērtē kontekstā ar norisēm pasaulē - Japānā, piemēram, rūpniecība aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājusies par 5,2%, kas ir straujākais mēneša pieaugums vairāk nekā pusgadsimta laikā. Kāpums bijis arī vairākās citās nozīmīgās ekonomikās.
Kas tālāk notiks pie mums? D.Gašpuitis domā, ka ekonomikas zemākais punkts ir tuvu vai jau sasniegts, un arvien reālāks, viņaprāt, kļūst scenārijs, ka otrajā pusgadā situācija Latvijā un pasaulē stabilizējas, taču tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem: cik veiksmīgi darbosies eksporta garantijas, kā tiks mazināti birokrātiskie šķēršļi, kā mainīsies pieprasījums austrumu tirgos utt. P.Strautiņš uzsver, ka Latvijas uzņēmumi ir daudz izdarījuši, lai atjaunotu savu konkurētspēju un dažās nozarēs notiek eksporta pieaugums. Eksperts piebilst: lai rūpniecības augšupeja būtu ilgstoša un spēcīga, vajadzīga finansēšanas izmaksu krišanās, kas galvenokārt ir atkarīgs no valsts spējas samazināt budžeta deficītu. Šī uzdevuma risināšana ir ekonomiskās politikas visdegošākā prioritāte, uzsver P.Strautiņš.
I.Vēja uzskata, ka ļaunākais vēl nav aiz muguras: bažas raisa gan neskaidrā situācija ar starptautiskā aizdevuma saņemšanu, kā arī joprojām negatīvie rūpniecības rādītāji Igaunijā un Lietuvā.