FIFA pārstāvji gan sola, ka par to neesot jāsatraucas, - visām izlasēm būs kur spēlēt un trenēties. Taču jau tagad ir skaidrs, ka visu plānoto infrastruktūru neizdosies pabeigt laikus - daži projekti ir pamesti pusratā un sākts darbs pie alternatīvu variantu īstenošanas. Piemēram, Kuritibā plānotā vērienīgā mediju centra ēka netiks pabeigta, un organizatori gatavojas uzsliet milzīgu telti, lai nodrošinātu mediju pārstāvjus ar visu nepieciešamo. Turklāt telts tiks celta autostāvvietā, tas nozīmē, ka būs mazāk vietas spēkratiem. Un tas ir tikai viens no daudzajiem projektiem, kas paliks nepabeigts, atcelts vai pārcelts uz vēlāku laiku. Viensliedes dzelzceļa līnija no Sanpaulu lidostas uz pilsētas dienvidiem un Kujabas tramvaja līnija netiks pabeigta agrāk par 2015. gadu, lidostas jaunā termināļa būvniecība turpinās (plānoto 25 reisu vietā tas uzņems tikai astoņus) utt.
FIFA prezidents Zeps Blaters uzskata, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc būvdarbi aizkavējušies, ir vietējo pašvaldību neatbildīgā rīcība un gadiem ilgā dīkstāve, kuras dēļ tagad nākas strēbt karstu. Lai gan stadioni tiks pabeigti laikus, bez sekām tas nepaliks. FIFA ģenerālsekretārs Žeroms Valke jau pirms pusgada skaidroja, ka neiekļaušanās FIFA plānā un grafikā nozīmēs mazāk laika sagatavošanās darbiem. Un - kad ir mazāk laika visu pārbaudīt un noorganizēt, tad ir arī vairāk brāķa. Visupirms tas attiecas uz drošības pasākumiem, tostarp arī fanu uzņemšanu stadionā pirms spēles un pavadīšanu pēc tās. Brazīlijas vietējie mobilo sakaru operatori atzinuši, ka būvdarbu iekavēšana apgrūtinās 4G interneta nodrošināšanu Kuritibas stadionā, tāpēc faniem, iespējams, būs problēmas izmantot pārslogoto internetu. Turklāt FIFA Mārketinga nodaļas vadītājs Tjerī Veils atklāja, ka FIFA gatavojas pat vistrakākajam - septiņi procenti pārdoto biļešu var būt jāņem atpakaļ. Tas, iespējams, nešķiet nemaz tik daudz, taču praksē tas nozīmētu desmitiem tūkstošu fanu vilšanos.
Kā vēl viens būtisks iemesls, kāpēc iekavēti būvdarbi Brazīlijā, tiek minēta arī gatavošanās Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm 2016. gadā. PK rīkošana vien izmaksājusi ap 11 miljardiem ASV dolāru, tas šo PK padara par visu laiku dārgāko Pasaules kausu. Kā raksta Saimons Dženkinss Daily Mail: «Tikai ģenerāļi karā un Šveices sporta funkcionāri var atļauties šādu izšķērdību.» Turklāt arī gatavošanās olimpiādei nenorit gludi. Tieši pretēji - SOK viceprezidents Džons Koutss nesen izteicies, ka pilsētas gatavošanās olimpiskajām spēlēm ir līdz šim sliktākā, kādu viņš jebkad pieredzējis.
Bez bažām par Brazīlijas gatavību uzņemt PK vietējās varas iestādes spiestas raizēties arī par iespējamiem nemieriem. Kad Brazīlija 2007. gadā saņēma tiesības rīkot PK finālturnīru, valstī valdīja eiforija - 79% iedzīvotāju atbalstīja tā rīkošanu. Pēdējās aptaujās - vairs tikai 48% iedzīvotāju ir par. Brazīliešu galvenie iebildumi ir pārāk lielie izdevumi PK rīkošanai un tēriņu neattaisnošanās. Tas gan nav nekas jauns. Kad DĀR saņēma tiesības rīkot 2010. gada PK, tā rēķinājās ar 300 miljonu ASV dolāru izdevumiem, taču ar to nebija pietiekami pat galvenā stadiona Soccer City pārbūvei, kur nu vēl visam čempionātam. Savukārt nopelnīt ar PK DĀR esot grasījusies ap sešiem miljardiem dolāru. Pēdējās aplēses gan liecina, ka četros gados izdevies iegūt tikai ceturto daļu no plānotās summas.
Šajā pašā slazdā iekritusi arī Brazīlija. Iedzīvotājiem tika solīts, ka PK rīkošana maksās lētāk un ka peļņa būs lielāka, lai gan PK finālturnīru vēsturē vēl ne reizes tā nav bijis. Pat ne Vācijā, kur infrastruktūrā bija jāiegulda mazāk. 2010. gadā brazīlieši prognozēja uzņemt ap miljonu tūristu. Pirms diviem gadiem - 700 tūkstošu. Tagad pēdējās prognozes ir ap 300 tūkstošiem tūristu - atklāja Brazīlijas Rīkošanas asociācijas prezidents Žozē Vāgners-Ferreira. «Sanpaulu būs piepildīta tikai par 60% no tā, ko tā spētu uzņemt.»
Toties pāris kilometru no Sanpaulu stadiona tūkstošiem nabadzīgo brazīliešu dzīvo telšu pilsētā. Uz šāda fona ziņas par kārtējiem būvdarbos bojā gājušajiem, no kuriem pēdējais gadījums bija pagājušajā nedēļā, paliek tikai kā «starp citu».