martā plkst. 17, orķestris Rīga muzicēs kopā ar kopkori, kurā diriģents Andris Veismanis pulcējis Rīgas kamerkori Ave Sol, kamerkori Fortius un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas jaukto kori Frekvence. Programmu vainagos vērienīgs, jau oriģinālā pūtēju orķestrim ar kori sacerēts romantisma laikmeta mūzikas šedevrs - Hektora Berlioza Sēru un triumfa simfonija. Īpašs notikums būs jaunā latviešu komponista Jēkaba Jančevska tieši šim notikumam radītās kantātes Klusiņām jūra tek pirmatskaņojums.
«Skaņdarbs ir par tiem, kurus pirms aptuveni 70 gadiem aizveda lopu vagonos, un par tiem 300 000, kuri ir ārpus Latvijas šodien,» atklāj autors. Jančevska jaunais darbs balstīts latviešu tautasdziesmā, un tajā savīsies orķestra, lielā kopkora, koklētājas Andas Eglītes un Aijas Veismanes soprāna skanējums.
Šis ir jaunā komponista pirmais skaņdarbs pūtēju orķestrim. Jēkabs Jančevskis ir nācis no kordiriģentu vides un neslēpj, ka viņam tas ir bijis liels izaicinājums. «Bet vēl lielāks izaicinājums bija pūtēju orķestra skanējumam pievienot kokles skaņas: skanīguma atšķirības ir diezgan lielas, taču koklei skaņdarbā ir vairāk simboliska nozīme. Kokle kā latviskā simbols.» Šādi, kā simbolietilpīgu zīmi, komponists kokli izmantojis jau iepriekš kora skaņdarbā Ar zvaigžņu kluso gaismu, kas komponēts ar Ojāra Vācieša tekstu. Tajā kokle simbolizēja cilvēka dvēseles ceļu aizmūža pasaulē.
«Es vienmēr esmu gribējis izrādīt cieņu represētajiem upuriem, uzrakstīt skaņdarbu par to. Izsūtījumā aizveda arī visu manas mammas ģimeni, izņemot vecmāmiņu. Abas vecāsmammas māsas vēlāk atgriezās, bet viņu tētis tur aizgāja bojā. Kad biju mazs, viņas daudz par to stāstīja. Savukārt šobrīd vairāki mani draugi un arī tuvi radinieki jau ir aizbraukuši dzīvot ārpus valsts, un no mūsu sarunām es saprotu: ja Latvijā nekas ļoti neuzlabosies, viņi atpakaļ nebrauks,» stāsta Jēkabs Jančevskis. Viņu satrauc tas, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas aizbraukušo cilvēku skaits ir milzīgs - ap 300 000. Vairāk nekā 1941. un 1949. gadā uz Sibīriju deportēto. «Tendence ir ārkārtīgi bīstama, un mēs varam cerēt, ka atgriezīsies varbūt trešdaļa, ja apstākļi Latvijā jūtami uzlabosies,» Jančevskim skaidrojuši viņa aptaujātie demogrāfijas eksperti. Par to domādams, komponists sākumā meklējis tēmai atbilstošu, emocionāli rezonējošu tautas dziesmu intonatīvos kodolus, bet atradis vienu ārkārtīgi spilgtu tautas dainas tekstu: Klusiņām jūra tek miglainā rītiņā,/ Ejam, māsas, skatāmies, vai ir visi bāleliņi... Dziesmas divpadsmit zīmīgās rindas viņš atminas no galvas un var norunāt jebkurā brīdī. Diemžēl izrādās, ka bezmaksas ielūgumi uz Lielās Piektdienas koncertu beigušies vienā stundā, jo vietu Sv. Pētera baznīcā ir maz.