Elektroenerģijas cenu pieaugums samazinās Latvijas produkcijas konkurētspēju, tā pasliktinot uzņēmēju stāvokli. Taču tā ir tikai viena puse - noteikumi faktiski padara neīstenojamas tautsaimniecībai svarīgās Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam, kuru mērķis ir maksimāli, izmantojot vietējo biomasu (mazvērtīgo koksni), līdz 2016.gadam panākt 100% elektroenerģijas pašnodrošinājumu. Noteikumu projektā ar biomasu saražotajai elektroenerģijai paredzēta zemāka kvota nekā ar vēju un biogāzi saražotajai - tikai 4,97% jeb aptuveni 0,35 TWh no kopējās valsts patēriņa. Tas nozīmē, ka Latvijas lielākajās pilsētās biomasas koģenerāciju celtniecībai nepietiek kvotu. Ja atkrīt Liepājas ogļu-koksnes elektrostacijas būve, tad valsts elektroenerģijas pašnodrošinājumam mūsu valdība, visticamāk, pieņems lēmumu par otras 400 MW gāzes turbīnas uzstādīšanu Rīgas TEC-2. Tas būs dārgas elektroenerģijas «pašnodrošinājums» ar gāzesvada krānu Krievijā. Elektroenerģijas izstrādei ar biomasu (0,35 TWh) nepieciešami tikai aptuveni 0,7 milj. kurināmās koksnes. Ko darīt? 1) Lielāko pilsētu gāzes iekārtu siltumapgāde jānomaina ar biomasas koģenerāciju ražoto siltumenerģiju. 2) Liepājā jāceļ ogļu-koksnes kondensācijas stacija, kurā koksnes kurināmā daļa būtu 10-30% no kopējā kurināmā patēriņa. 3) Zem noteikumiem jāparakstās visiem 100 tautas kalpiem. 4) Jāpārskata ar AER saražotās elektroenerģijas kvotas, paredzot ar kurināmo koksni saražotajai elektroenerģijai prioritāti. 5) Kvotai jānosaka valstij draudzīga sākumcena, kvotu sadalei jārīko izsoles ar lejupejošu soli.
Jānis Zalāns, Ivars Klagišs, Āris Liepiņš, Vilnis Rozentāls, inženieri enerģētiķi