Nesiet viesos īpašu maizi - saimniece nekad neapvainosies, jo tā maltītē noteikti derēs vai nu pie siera plates, salātiem, pie zupas, pie itāliešu antipasti. Pirms vairākiem gadiem, ļaujoties vispārējai modei, iegādājos maizes cepšanas mašīnu. Pirmos divus mēnešus cītīgi cepu, tomēr sapratu, ka ikdienā ir daudz ērtāk lietot rūpnieciski gatavotu maizi. Tagad šķirņu izvēle ir tik plaša. Atliek cepšana brīvdienās vai kad gribas kaut ko īpašu. Tāpēc esmu atgriezusies pie vecās labās metodes, kad maize tiek raudzēta, mīcīta ar rokām un cepta. Maizes recepti, kas pateiks īstās sastāvdaļu proporcijas un rauga daudzumu, atradīsit kārtīgā pavārgrāmatā vai internetā. Cepot jārēķinās, ka raudzēšana aizņems pusotru līdz divas stundas un cepšana vēl vismaz 45 minūtes. Starp citu, Dienas Ēdienu žurnālā pirms laika bija lielisks ieteikums - sagatavoto rauga mīklu ielikt traukā ar noslēdzamu vāku, bet šo trauku - karsta ūdens peldē ... Tiešām process ir ātrs un parocīgs, rūgst lieliski. Kad mīkla ir uzrūgusi, var ļauties fantāzijai - man patīk mīklu izveltnēt, tad pārkaisīt ar garšaugiem, piemēram, timiānu, baziliku, sasmalcinātiem ķiplokiem, var pārziest mīklu ar pesto, tomātu pastu, pārkaisīt ar Parmesan vai ar drupinātu Stilton. Tad mīklu sarullē un veido pīni, gliemezi vai kādu citu formu. Neaizmirstiet pārziest ar sakultu olu un uzkaisīt rupjo sāli! Katru reizi garša būs cita atkarībā no tā, kāds noskaņojums un domas tajā brīdī cepējai ir bijušas. Ja izdomājat cept saldu maizi, atkal improvizējiet - bazilika u. c. garšvielu vietā var izmantot sukādes, smalcinātus riekstus, šokolādes masu, ievārījumu, pārkaisīt var (cepšanās beigās) ar granulētu cukuru.
Maizi, ciemos ejot, var skaisti iesaiņot - ielikt laba brūnā papīra turzā, var padomāt jau dienu iepriekš un sagatavot linu maisiņu.
Iedvesmai vēl daži nieki no manas pieredzes. Lielisks ciemakukulis ir burciņa ievārījuma, kas tapusi pašu rokām, tikko svaigi gatavota mērce, piemēram, pesto vai tapenāde. Kad pagājušajā gadā man dārzā bija daudz gurķu, uz vienām vakariņām aiznesu svaigi skābētus gurķus īpašā burciņā. Citā reizē, skaisti iesaiņotas, esmu dāvinājusi dārza piparmētras tējai. Esmu gatavojusi konfektes, cepusi kūkas un cepumus.
Gatavošanās iet ciemos, manuprāt, ir daļa no ciemos iešanas procesa. Tāpēc arī dāvana jeb bieži vien ciemakukulis, kas var būt praktiski lietojams ēšanas formātā, ir daļa no šī procesa. Tā baudīšana ir prieks gan ciemakukuļa cepējam, gan ēdājam. Jauku ciemos iešanu ar ciemakukuļiem!