Prakse rāda, ka eiro ieviešana katrā valstī noritējusi dažādi, un viennozīmīgi secinājumi par eiro ieviešanas ietekmi uz inflāciju nav atrodami. Eiropas Komisijas (EK) pētījumu rezultāti ir praktiski identiski visām valstīm - aprēķinātā ietekme uz inflāciju ir ap 0,3 procentpunktiem. Tomēr pētījuma autori atzīst, ka atdalīt tieši eiro ieviešanu no citiem faktoriem nav iespējams.
Izstrādājot inflācijas prognozes nākamajam gadam, Finanšu ministrija ņēmusi vērā līdzīgos aprēķinos iegūtu 0,3 procentpunktu ietekmi arī Latvijas gadījumā. Prognozētā gada vidējā inflācija Latvijā 2014. gadā ir 2,3%.
Nedaudz detalizētāk par to, kā «salasās» šie 0,3 procentpunkti inflācijas. Jebkuras preces vai pakalpojuma cena periodiski tiek pārskatīta, atbilstoši ņemot vērā izmaksas, uzcenojumu un konkurenci. Šis process notiek nepārtraukti, un līdzsvara meklēšana starp tirgus pieprasījumu un piedāvājumu ir tas, kas rada cenu dinamiku. Valūtas nomaiņa visdrīzāk radīs nepieciešamību lieku reizi pievērst uzmanību izcenojumiem un aktualizēt preces vai pakalpojuma cenu atbilstoši tirgus situācijai.
Cenas kāps, taču cenas kāpj arī tagad, un tā ir normāla, pastāvīga parādība. Piemēram, 2014. gadā gaidāms elektroenerģijas tarifu kāpums, atbilstoši EK regulām tiks paaugstināts akcīzes nodoklis tabakai. Šie notikumi cels inflāciju, bet tiem nav nekāda sakara ar eiro ieviešanu.
Atsevišķi vajadzētu izdalīt divas citas varbūtības, kā tiks pārskatītas cenas. Viena no tām ir cenu noapaļošana, kad bieži vien mārketinga nolūkos tiek uzrādīta pievilcīga cena, savukārt otra ir nepamatota cenu paaugstināšana, izmantojot apjukuma momentu. Abi šie gadījumi atduras pret tirgus konkurences principu. Ja tā rīkosies tikai viens tirgus dalībnieks, tad visdrīzāk viņš zaudēs tirgus daļu. Savukārt, ja tas notiks masveidā, šādus gadījumus izvērtēs Konkurences padome. Protams, cenu noapaļošanas gadījumi būs, bet tie radīs samērā niecīgu ietekmi uz kopējo inflāciju.
Jāņem vērā, ka cenām ir spēcīgs psiholoģisks efekts. Cenu uztvere mēdz būtiski atšķirties no faktiskās cenu dinamikas - parasti daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta cenām, kuras ir biežiem, bet salīdzinoši mazvērtīgiem pirkumiem. Jāatzīmē, ka tieši psiholoģiskie faktori bieži vien dominē sabiedrības domas izveidē. Vairumā gadījumu cenu uztveri veido tieši ikdienas pirkumi, kuri cenu ziņā ir samērā nelieli, bet notiek salīdzinoši bieži, un to procesā notiek reāla saskarsme ar cenu.
Rezumējot jāsaka, ka uz lietām var skatīties dažādi. Var gaidīt cenu kāpumu, kuru ražotājs vai tirgotājs ar lielu prieku arī sarūpēs, ja jutīs, ka ar to jau priekšlaikus visi ir samierinājušies. Tomēr katrs iedzīvotājs pats var kļūt par uzraugu eiro ieviešanas procesā, objektīvi izvērtējot cenu izmaiņas un nepieciešamības gadījumā meklējot preci pie konkurentiem - pārējo sakārtos tirgus mehānisms.
* FM Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietnieks