Diezgan labi. Šādas izmaiņas būvniekiem jau sen bija vajadzīgas. Turklāt labi, ka par jauno Būvniecības likuma variantu daudz ticis diskutēts. Tomēr Būvniecības likumā joprojām palikusi problēma, kas nav atrisināta tā, lai būtu visiem pieņemami. Šī problēma saistīta ar fizisko personu sertificēšanu. Fizisko personu sertificēšana ir svarīgs aspekts katras būvfirmas darba kvalitātes un reputācijas nodrošināšanā. Jāņem arī vērā, ka būvniecības nozares speciālisti var iegūt oficiālus darba līgumus citās Eiropas valstīs tikai tad, ja ir sertificēti Latvijā. Ja nav sertificēti - tad nekā. Patlaban sertifikāciju veic Latvijas Būvinženieru savienība, kurai ir oficiālas pilnvaras to darīt. Bet par šo procesu ir domstarpības pašu būvnieku vidū un nav pieņemts galīgais, optimālais regulējums. Būtu arī nepieciešams ik pēc pieciem septiņiem gadiem sertifikātus atjaunot.
Būvuzņēmēji pauduši viedokli, ka Latvijā nepieciešams izveidot Būvniecības ministriju, jo nav pareizi, ka būvniecības jautājumi sadalīti starp Ekonomikas un Finanšu, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Uzskatāt, ka Būvniecības ministrijas izveidošana ir vajadzīga?
Tas būtu ļoti labi, ja Latvijā būtu Būvniecības ministrija. Tomēr valsts, visticamāk, tik daudz naudas neatradīs, lai šādu ministriju izveidotu. Valsts ierēdņi un politiķi gan varētu panākt, lai vismaz viena no esošajām ministrijām uzņemtos visu būvniecības nozares pārvaldību - piemēram, tas varētu būtu Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības departaments, kurā jau koncentrēts plašs jautājumu loks. Šī departamenta pārziņā varētu nodot arī tos būvniecības jautājumus, ko šobrīd skata VARAM un arī Finanšu ministrija. Turklāt EM Būvniecības departamenta darbā būtu jāiesaista vairāk būvniecības speciālistu, kuri var dot ieguldījumu nozares attīstībā. Ja departamentos ir tikai ierēdņi, bet nav nozares speciālistu, darbs visbiežāk norit ne gluži ideāli.
Asu kritiku izpelnījusies valsts un pašvaldību iepirkumu procedūra, jo konkursa rezultātu pārsūdzēšana kavē darbu gaitu. Kas iepirkumu procedūrā jāmaina?
Iepirkumu procedūra un Iepirkumu likums būtu jāpieskaņo Būvniecības likumam, jāveic izmaiņas atbilstoši Būvniecības likuma tendencēm un prioritātēm.
Tomēr galvenā problēma ir un paliek iepirkumu nolikumu sagatavošana. Bieži esam piedalījušies konkursos, kuros ir neiedomājami slikti sagatavots iepirkuma projekts un pilnīgi nesaprotams nolikums. Tieši šīs nepilnības rada augsni rezultātu apstrīdēšanai, jo uzņēmējam, kas konkursā nav uzvarējis, elementāri izdodas atrast apstrīdēšanas pamatu, kādu nevarētu tik viegli atrast, ja nolikumā viss būtu skaidri un precīzi formulēts. Valsts ar likumiem nevar panākt, lai iepirkumu dokumentācija tiktu kvalitatīvi sagatavota, lai to izstrādātu profesionāli un atbildīgi, lai pasūtītājs precīzi formulētu iepirkuma priekšmetu. Pat nepiedzīvojot konkursa rezultātu pārsūdzēšanu, bieži jāstrādā situācijās, kad pats pasūtītājs kļūdaini formulējis pasūtījuma uzdevumu un tāpēc sagatavots aplams nolikums.
Jūs gribat sacīt, ka arī vērienīgi pasūtītāji - piemēram, Kultūras ministrija Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas Gaismas pils gadījumā, - arī ne vienmēr korekti izstrādā iepirkumu konkursu nolikumus?
Lielie pasūtītāji prasības formulē diezgan precīzi un labi. Lai gan bijuši gadījumi, kad arī lielajiem pasūtītājiem tāpat gadās diskutablas lietas nolikumā un projekta dokumentācijā. Kopumā gan daudz vairāk problēmu ir ar mazajiem un vidējiem pasūtītājiem - piemēram, ar mazajām pašvaldībām.
Atbalstāt priekšlikumu, ka tad, ja konkursa rezultātu pārsūdzība tiek atzīta par nepamatotu, sūdzības iesniedzējam par to jāšķiras no palielas naudas summas?
Jā, noteikti! Pārsūdzēšanas kāre noteikti tik liela arī tāpēc, ka sūdzības iesniedzējs domā: «Pārsūdzēšu konkursa rezultātus, vai tad man grūti? Neko jau tas neprasa.» Būvnieki iestājas par to, lai likumā tiktu paredzēts, ka nepamatotas pārsūdzības iesniegšana iesniedzējam liek šķirties no naudas, diemžēl šī prasība netika un netiek iekļauta normatīvajos dokumentos. Tas ir bēdīgi.
Kur radās problēmas Gaismas pils projekta īstenošanas gaitā?
Visi būvdarbi notiek precīzi pēc grafika, un mums nav šaubu, ka šis objekts tiks atdots pasūtītājam pēc mēneša - 4. maijā. Problēma gan tiešām ir - nevis ēkā, bet līgumā un tenderī, kas ar to saistīts. Bez infrastruktūras Gaismas pils nevar darboties, bet infrastruktūras darbu līgums nebija pamatlīguma sastāvdaļa. Līdz ar to tika izsludināts jauns konkurss, tika veidots jauns tenderis tieši infrastruktūras darbiem, kurā mūsu kompānija ņēma dalību, un pēc sākotnējā tendera rezultātiem mums bija otrā labākā cena. Piedāvājums bija pieņemams - it kā, bet toreiz izvēlēja citu pretendentu, šo izvēli daudzi apstrīdēja un tenderis beidzās bez rezultātiem.
Es uzskatu, tas, kā šī problēma patlaban atrisināta, respektīvi, tas, ka tika veidota sarunu procedūra, kuras rezultātā vairāku būvnieku apvienība darbus veic, ir labs rezultāts, ņemot vērā, ka laika maz un visi galvenie infrastruktūras pieslēguma darbi jāpabeidz līdz šī gada beigām. Tagad līgums jau parakstīts, un sākām pirmos darbus - pāļu ierīkošanu. Ļoti saspringtā ritmā arī plānojam strādāt līdz nākamā gada pavasarim.
Kad plānojat pielikt punktu Gaismas pils infrastruktūras darbiem, vai 2014. gadā, Rīgai kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu, viss būs pabeigts?
Inženiertīklu pieslēgumam starptermiņš ir 20. decembris, bet visi darbi jāpabeidz līdz nākamā gada februāra beigām, marta sākumam.
Jūsu uzņēmuma darbības virziens ir arī restaurācijas darbi. Latvijā daudzviet rodas iespaids, ka valstij un pašvaldībām pietrūkst vajadzīgā finansējuma vēsturiski interesantu objektu restaurācijai.
Tādiem objektiem kā Rīgas Doms, Biržas nams, Rīgas Krievu teātris un Rīgas pils tiek piesaistīts Eiropas Savienības (ES) finansējums. Novados tiešām varam ieraudzīt daudzas arhitektūras un kultūrvēstures pērles, kuru restaurācijai vietējām pašvaldībām finansējumu nav izdevies atrast. Vispār pašvaldību līmenī iemaņas piesaistīt ES finanšu līdzekļus ir ļoti atšķirīgas. Zinu pašvaldības, kas to nekādi nevar iemācīties, tomēr, analizējot Latvijas vispārējo situāciju, jāatzīst, ka daudzas pašvaldības jau ļoti labi apguvušas prasmi piesaistīt ES līdzfinansējumu un tas ir pareizais ceļš situācijā, kad pašvaldībai pašai un arī valstij pietrūkst naudas, ko projektos ieguldīt.
Tomēr nenoliedzami šobrīd ES naudas īpatsvars restaurācijā, tāpat kā būvniecībā, mūsu valstī ir ļoti liels. Kultūrvēsturisku objektu restaurācijai gan ziedo arī privātpersonas, bet tā ir fragmentāra un nesistemātiska finanšu palīdzība.
Strādājat daudzviet Latvijā, piemēram, Rēzeknē. Konkurence ar vietējām, reģionālajām būvfirmām izvēršas asa?
Konkurence ir ļoti asa, bet tā vairāk izpaužas mazajos projektos. Lielajos projektos konkurenci īpaši neizjūtam, jo nelielās, reģionālās būvfirmas katra par sevi nemaz nevar šādus vērienīgus projektus realizēt. Atceros, kad strādājām Rēzeknē pie Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centra Zeimuļs būvniecības, tas bija liels, sarežģīts un atbildīgs projekts, kurā mums bija daudz grūtību un izaicinājumu, bet galu galā veiksmīgi to pabeidzām.
Grūtības radīja arhitektoniskais risinājums vai Zeimuļa būvniecībai izvēlētā vieta, ko kritizējuši paši rēzeknieši?
Arhitektoniski šis būvobjekts nebija vienkāršs, un arī tā atrašanās vieta radīja grūtības - Zeimuļs uzbūvēts pašā pilsētas centrā, turklāt zemā vietā, kur bija augsts gruntsūdens līmenis, vēl bija arī jāievēro prasības, kas saistītas ar vēsturisko pilsdrupu atrašanos līdzās. Tomēr ir panākts optimālais rezultāts.
Piekrītat tam, ko rāda statistikas dati - būvniecības nozare krīzi ir pārvarējusi?
Šobrīd par krīzi vairs nedomājam, krīze ir kaut kas tāds, kas palicis senā pagātnē. Tomēr jāatzīst, ka būvniecība attīstās, galvenokārt pateicoties ES līdzfinansētiem projektiem. Privāto pasūtītāju ir ļoti maz. Mūsu uzņēmumam pirms krīzes 90% pasūtījumu bija no privātā sektora, 10% - no publiskā. Saprotams, ka tādas situācijas vismaz tuvākajos 10 gados Latvijā nebūs, bet 50% privātā sektora pasūtījumu, 50% - publiskā sektora būtu normāli. Šobrīd publiskā sektora pasūtījumu īpatsvars mūsu uzņēmumam ir 80-90%, un tikai 10-20% pasūtījumu nāk no privātā sektora.
Privātā sektora pasūtījumu pieaugumu gaidiet mājokļu vai biroja ēku būvniecībā?
Mājokļu segmentā, kā arī vidēja mēroga tirdzniecības centru būvniecībā. Turklāt visā Latvijā ir ļoti daudz krīzes laikā iesaldētu projektu, par kuriem pat nav zināms, kad tie nonāks līdz būvniecības pabeigšanai, bet varētu nonākt un tad arī tur būtu darbošanās iespējas.
Savulaik vērienīga būvuzņēmuma vadītājs Dienai sacīja, ka Latvijā būtu problēmas atrast pat 200 darbinieku, piekrītat, ka strādājošo trūkums apdraud nozari?
Mana pieredze liecina, augsti kvalificētu speciālistu trūkst, bet ne dramatiski. Protams, arī būvniecības nozari skārusi emigrācija, aizbraukuši gan augsta līmeņa speciālisti, gan amatnieki un palīgstrādnieki. Bet, par laimi, vērojama tendence, ka cilvēki -it īpaši izglītoti profesionāļi - Latvijā atgriežas, saprotot, ka visdziļākās krīzes brīdis ir pāri.
Esat strādājuši tādās atšķirīgās valstīs kā Norvēģija un Baltkrievija. Kādi secinājumi?
Jā, veicām restaurācijas darbus Oslo Universitātē. Norvēģija ir prognozējama vide ar striktiem, bet skaidriem spēles noteikumiem. Minskā būvējām biroja ēku kompleksu, kas bija mūsu pirmais projekts Baltkrievijā. Pētām Baltkrievijas tirgu, jo tieši šobrīd tur daudzi projektu attīstītāji jūtas gatavi iecerēto projektu realizācijai, viņiem tikai jāsper pirmie soļi. Ja Baltkrievijā būvniecības bums tiešām sāksies, tur pavērsies milzīgas darba iespējas.